Juris Cālītis

Juris Cālītis (1939) ir latviešu teologs un luterāņu mācītājs, bijušais Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns (2001—2007), Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBA) prāvests emeritus.^[1] Bijušais LELBA Pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Rīgā 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī viņš kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Skotiju, Angliju un ASV. Studēja teoloģiju Merilendas un Hārvarda Universitātēs ASV, ordinēts par luterāņu mācītāju 1966. gada 14. augustā.^[2] 1973. gadā pirmo reizi viesojās Latvijā, 1981. gadā Cālītis Latvijā iepazinās ar tolaik jaunajiem mācītājiem Modri Plāti un Juri Rubeni. 1983. gadā PSRS varas iestādes viņam vairs neizsniedza iebraukšanas vīzu. Lai gan pret aizliegumu protestēja Kanādas un ASV valdība, Cālītim atkal ierasties Padomju Savienībā atļāva tikai Atmodas kustības laikā 1988. gadā.^[3]

1994. gadā Juris Cālītis pārcēlās uz dzīvi Latvijā, bija Rīgas Reformātu-Brāļu draudzes mācītājs un Rīgas Sv. Pestītāja (anglikāņu) draudzes priesteris. 2005. gadā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags nolēma Juri Cālīti izslēgt no LELB par to, ka viņš kopā ar macītāju Vari Bogdanovu vadīja geju un lesbiešu pasākuma "Rīgas Praids 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā.^[4]

Kopā ar sievu Sandru Dzenīti-Cālīti viņš nodibināja "Zvannieku" mājas bērnu un ģimeņu aprūpes centru.^[5]