Andris Slapiņš
Andris Slapiņš (dzimis 1949. gada 29. decembrī Rīgā, miris 1991. gada 20. janvārī Rīgā) bija latviešu dokumentālo filmu kinooperators un režisors. Rīgas filmu studijas direktors (1983), režisora Jura Podnieka studijas operators, piedalījās filmu "Mēs", "Krustceļš" u.c. veidošanā. Savas dzīves laikā uzņēma vairāk kā 18 dokumentālo filmu.
| ||||||||||||||||
Viens no 1991. gada janvāra barikāžu upuriem.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1949. gada 29. decembrī Rīgā. Kopš 1971. gada strādāja par kinooperatoru, 1977. gadā absolvēja Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu. 1980. gadā veidoja kinožurnālu par olimpiskās kustības attīstību Latvijā, 1988. gadā pirmo Rīgas kinostudijas dokumentālistu kopražojuma dokumentālo filmu "Cerību lauki", kurā pētīja seno baltu un ķeltu kultūras paralēles. Strādāja režisora Jura Podnieka studijā par operatoru.
1991. gada 20. janvāra vakarā devās filmēt OMON uzbrukumu Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai, nošauts pie Bastejkalna.
Atraitne Natālija Djušena ar diviem bērniem dzīvo Maskavā.[1]
Apbalvojums labot šo sadaļu
2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Andri Slapiņu pēc nāves apbalvoja ar 
Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.[2]
Filmogrāfija labot šo sadaļu
- "Lībiešu dziesmas" (1975), diplomdarbs, pirmā lībiešiem veltītā filma Latvijā pēc II pasaules kara[3]
- "Ar leģendu" (1976)
- "Jaunākais kausēto sieru ražošanā" (1977)
- "Rīga" (1978)
- "Diagnoze" (1980)
- "Strēlnieku zvaigznājs" (1982)
- "Krišjānis Barons" (1984)
- "Šamaņu māksla" (1984)
- "Vakardziesma" (1986)
- "Čukotka" (1987)
- "Cerību lauki" (1988)
- "Mēs" (1989)
- "Kādreiz Eiropā" (1989)
- "Vēstules no Latvijas" (1989)
- "Krustceļš" (1990)
- "Skrejošais Orfejs" (1990)
- "Pērkons-89" (1990)
- "Latvijas Republikas pirmās dienas" (1990)
- "Impērijas gals" (1991)
- "Kurzemes zvans" (1995)
- "Dziedošā revolūcija" (2003)
- "Dream Time" jeb "Sapņu laiks" (2005) - pabeigusi režisore Lidija Kutuzova
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Andris Slapiņš, biogrāfija portālā SPOTNET Arhivēts 2007. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., informācija iegūta 14.01.2008
- ↑ Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī
- ↑ Raksts portālā livones.lv par lībiešu vēsturi Arhivēts 2010. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē., informācija iegūta 14.01.2008
Ārējās saites labot šo sadaļu
- barikades.lv - 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa
- Andris Slapiņš - filmogrāfija Kino Muzeja mājaslapā, informācija iegūta 14.01.2008
- Andris Slapiņš (angliski) - īsa biogrāfija un filmogrāfija Ģildes filmu studijas mājaslapā, informācija iegūta 14.01.2008
- Andris Slapiņš - šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā, publicēts portālā letonika.lv, informācija iegūta 14.01.2008
- "Pa neaizaugošo atmiņu taku", Armīdas Priedītes raksts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", publicēts 21.01.1999
 | Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |