Šis raksts ir par mākslinieku. Par filmu skatīt rakstu Andrejs Rubļovs (filma).

Andrejs Rubļovs (krievu: Андре́й Рублёв; dzimis ap 1360. gadu,[1] miris 1428. gada 17. oktobrī[2] Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.

Andrejs Rubļovs
Андре́й Рублёв
Andrejs Rubļovs apglezno Androņikova klostera Spaskas katedrāli (XVI gadsimta miniatūra)
Dzimis ap 1360. gadu
Miris 1428. gada 17. oktobrī
Maskava
Tautība krievs
Nozares ikonas
Slavenākie darbi "Svētā Trīsvienība"
 
Svētā Trīsvienība. Andrejs Rubļovs.

Ziņas par Andreja Rubļova biogrāfiju ir visai skopas: visticamāk, viņš dzimis Maskavas kņazistē (pēc citiem avotiem — Veļikijnovgorodā), iespējams, ap 1360. gadu.[3] Viņa iesauka "Rubļovs" (no krievu vārda рубель — rievots koka dēlītis, darbarīks veļas gludināšanai) liecina, ka viņš varētu būt nācis no amatnieku ģimenes.[4] Kļūdams par mūku Andronika klosterī, pieņēmis vārdu Andrejs. Viņa laicīgais vārds nav zināms, iespējams, pēc tolaiku tradīcijām arī tas sākas ar "A". Andreja Rubļova daiļrade balstījās uz Maskavas kņazistes mākslinieciskajām tradīcijām, labi pazīstama viņam bijusi arī slāvu mākslas pieredze. Pirmoreiz Andrejs hronikās pieminēts tikai 1405. gadā, ieraksti liecina, ka viņš kopā ar Teofanu Grieķi un Prohoru Vecāko veicis apdares darbus Maskavas kremļa Pasludināšanas katedrālē. Acīmredzot jau 1405. gadā Andreja Rubļova ikonu gleznošanas prasmes bija pietiekami augstā līmenī, ja viņam ticis uzticēts tik atbildīgs darbs, pie tam kopā ar Teofanu Grieķi. Otrreiz Andrejs hronikās pieminēts 1408. gadā, kad viņš kopā ar Daniilu Melno (Даниил Чёрный) veica gleznojumus Uspenskas katedrālē, Vladimirā. Bija pagājuši tikai 3 gadi, bet Andrejam jau bija palīgi un mācekļi, tai laikā jau pilnībā bija izveidojies viņa individuālais stils.

15. gadsimta 20. gados Andrejs hronikās tiek pieminēts trešo reizi: kopā ar Daniilu Melno viņš veicis darbus Troicas-Sergija klosterī, šie gleznojumi nav saglabājušies. Savu šedevru — ikonu ”Svētā trīsvienība” — viņš radījis 1411. vai 1425.-27. gadā.

Andrejs Rubļovs nomira mēra epidēmijas laikā 1428. gada 17. oktobrī Maskavā, Andronika klosterī, kur 1428. gada pavasarī bija veicis savu, pēc rakstiem spriežot, ceturto darbu — gleznojumus Andronika Spaskas baznīcā.

Apglabāts Andronika klosterī netālu no baznīcas zvanu torņa.

  1. Православная энциклопедия. 380—387
  2. ««Деисус Андреева писма Рублева» из Благовещенского храма Московского Кремля». voskres.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 19. februārī.
  3. «Найдены останки Андрея Рублёва и Даниила Чёрного». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. septembrī.
  4. Веселовский С. Б. Ономастикон: Древнерусские имена, прозвища и фамилии. М., 1974. С. 272.

Ārējās saites

labot šo sadaļu