Anatolijs Bļugers (1926-2007) bija Latvijas ebreju ārsts infektologs un hepatologs. Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskās padomes priekšsēdētājs (no 1978). Latvijas Hepatoloģijas centra vadītājs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1978).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1926. gada 8. jūlijā Hajsinā, Ukrainā, ārsta ģimenē. Pēc studijām Tomskas, Gorkijas un 2. Maskavas Medicīnas institūtā 1951. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas klīniskajā infekciju slimnīcā, 1953. gadā iestājās PSKP[1] un kļuva par nodaļas vadītāju, 1956. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju „Asins seruma sārmainās fosfatāzes aktivitāte vairāku zarnu infekcijas slimību gadījumā”.

1959. gadā Bļugers kļuva par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Infekcijas slimību katedras docentu, 1960. gadā par RMI prorektoru zinātniskā darbā, 1962. gadā par Infekcijas slimību katedras vadītāju. 1964. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju ar monogrāfiju „Aknu struktūra un funkcija epidēmiskā hepatīta gadījumā”, 1965. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru, 1975. gadā par Latvijas Infekcionistu zinātniskās biedrības priekšsēdi, 1978. gadā par LZA īsteno locekli.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš bija ''Bikur Holim'' slimnīcas izpildpadomes priekšsēdētājs (no 1992), valsts emeritētais zinātnieks (1994).

Miris 2007. gada 21. jūlijā Rīgā, apbedīts Meža kapos. Pie Latvijas Infektoloģijas centra galvenā korpusa un pie Bikur Holim slimnīcas ēkas piestiprinātas Bļugera piemiņas plāksnes.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1957),
  • PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas Sergeja Botkina prēmija (1971),
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1975),
  • Latvijas PSR ZA Augusta Kirhenšteina prēmija (1976),
  • Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs (2001),
  • Paula Stradiņa balva (2004),
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2006).
  • Vatere E. Ebreji-mediķi Latvijā. 1918–1996. Rīgaː 1997. 258 lpp.
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Anatolijs Bļugers. Biobibliogrāfiskais rādītājs. Rīgaː 2006. 248 lpp.
  • Vīksna A. Latvijas Ārstu biedrība. Atskats un apskats. 1822–1939–1988–2013. Rīgaː 2013. 206 lpp.
  • Personība. Atmiņas par akadēmiķi Anatoliju Bļugeru. Rīgaː 2011. 382 lpp. (latviski un krieviski)
  • Болезнь Боткина и ее предупреждение (1955)
  • Структура и функция печени при эпидемическом гепатите (1964)
  • Вирусный гепатит и его исходы (1970)
  • Наследственные пигментные гепатозы (1975)
  • Вирусный гепатит (1978)
  • Практическая гепатология (1984)
  • Тайны и парадоксы печени (азбука гепатологии) (1988)
  • Ультраструктурная патология печени: Электронно-микроскопический атлас (1989)
  1. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: 1984. - 574 lpp.
  2. ieverojamiemediki.lv