Anastasio Somosa Garsija
Anastasio "Tačo" Somosa Garsija (spāņu: Anastasio "Tacho" Somoza García) bija Nikaragvas prezidents no 1937. gada 1. janvāra līdz 1947. gada 1. maijam un no 1950. gada 21. maija līdz 1956. gada 29. septembrim, bet praktiski bija valsts diktators no 1936. gada līdz viņa noslepkavošanai 1956. gadā.
| Anastasio Somosa Garsija Anastasio Somoza García | |
|---|---|
.jpg) Anastasio Somosa Garsija 1952. gadā | |
| Nikaragvas prezidents | |
|
Amatā 1937. gada 1. janvārī — 1947. gada 1. maijā | |
| Priekštecis | Karloss Alberto Breness |
| Pēctecis | Leonardo Argveljo Barreto |
|
Amatā 1950. gada 21. maijā — 1956. gada 29. septembrī | |
| Priekštecis | Manuels Fernando Surita |
| Pēctecis | Luiss Somosa Devajle |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1896. gada 1. februārī Sanmarkosa, Karaso departaments, Nikaragva |
| Miršanas dati |
1956. gada 29. septembrī (60 gadu vecumā) Panamas kanāla zona, Panama |
| Tautība | Nikaragvietis |
| Politiskā partija | Nacionālistu liberālā partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Salvadora Devajle Sakasa (1919—viņa nāvei) |
| Bērni |
Liliana Somosa Devajle Luiss Somosa Devajle Anastasio Somosa Devajle |
| Reliģija | Katolicisms |
Kad 1933. gadā Amerikas Savienotās Valstis pameta Nikaragvu un pārtrauca savu okupāciju, tās savu interešu aizstāvēšanai izveidoja Nacionālo gvardi un par tās vadītāju iecēla Somosu. 1934. gadā Somosas Nacionālā gvarde nogalināja Augusto Sandino, partizānu kustības vadītāju, kurš bija cīnījies pret ASV okupāciju. Pēc tam tā, iebiedējot pašreizējo valdību, panāca, ka pašreizējais prezidents atkāpjas, un Somosa tā paša gada vēlēšanās uzvarēja. Lai noturētos pie varas, Somosa izmantoja Nacionālo gvardi: represēja politiskos oponentus, apspieda protestus, iecēla sev tuvos cilvēkus un ģimenes locekļus augstos amatos.
Pēc Somosas noslepkavošanas Panamā 1956. gadā par prezidentu kļuva viņa dēls Luiss Somosa Devajle. Arī viņa otrs dēls Anastasio Somosa Devajle 1967. gadā kļuva par Nikaragvas prezidentu. Amerikāņiem draudzīgā Somosu dinastija beidza valdīt Nikaragvā 1979. gadā, kad notika Nikaragvas revolūcija un pie varas nāca Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte.[1]
ASV prezidents Franklins Rūzvelts, runādams par ASV atbalstu Somosam, esot par diktatoru teicis: "Viņš varbūt ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls."[2][3]
Skatīt arī
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anastasio Somosa Garsija |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «History of Nicaragua». Nicaragua-Guide.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-10. Skatīts: 2016-05-25.
- ↑ «In the shadow of the caudillos». The Economist. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
Anastasio Somoza senior, of whom Franklin Roosevelt reputedly said that “he may be a son of bitch, but he's our son of a bitch”
- ↑ «“He may be a son of a bitch, but he's our son of a bitch.”». Asian Pacific Post. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
Franklin D. Roosevelt justified them by the celebrated explanation in favour of an America stooge: he may be a son of a bitch, but he’s our son of a bitch. This (..) was in reference to Nicaragua’s Anastasio Somoza Garcia.
 | Šis ar Nikaragvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |