Anarhokomunisms
Anarhokomunisms ir viens no anarhisma un komunisma atzariem, kura mērķis ir izveidot anarhiju, kurā maksimāli tiek veicināta cilvēku un to apvienību pašpārvalde un savstarpēja palīdzība.
Pjotrs Kropotkins (1842−1921) tiek uzskatīts par galveno anarhokomunisma idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču nebija pirmais anarhokomunists.
Anarhokomunisma idejas kļuva par ideoloģisko pamatu vairākām zemnieku armijām dažādos bijušās Krievijas Impērijas reģionos, jo īpaši Nestora Mahno vadītajai Ukrainas revolucionārajai sacelšanās armijai 1917.−1921. gada pilsoņu kara laikā Ukrainas dienvidos.
Anarhokomunisma pamati
labot šo sadaļu- Decentralizācija. Centralizētas valsts un pārvaldes aizstāšana ar brīvu federāciju, kas apvieno pašpārvaldes teritoriālās komūnas (kopienas) un ražošanas apvienības.
- Brīvība. Ar to galvenokārt saprotot brīvību indivīda pilnvērtīgai attīstībai bez ārējiem ierobežojumiem valsts pārvaldes, kā arī finansiālā veidā. Attiecīgi tā nozīmē brīvību no politiska un ekonomiska spiediena.
- Vienlīdzība. Tā nozīmē hierarhijas neesamību, vienlīdzīgas iespējas visiem apmierināt individuālās vajadzības un vēlmes un vienlīdzīgu piekļuvi visiem sabiedriskajiem labumiem.
- Savstarpēja palīdzība. Tā ir cilvēkus šķeļošā egoisma aizstāšana ar solidaritāti, lai atjaunotu sociālo saskaņu, kur cilvēki palīdz cits citam un rūpējas par saviem kaimiņiem pēc principa ″ja tu palīdzi, palīdzēs arī tev″.