Kontinentālā armija
Kontinentālā armija (angļu: Continental Army) bija Apvienoto koloniju armija, kas pārstāvēja trīspadsmit kolonijas un vēlāk Amerikas Savienotās Valstis Amerikas revolucionārā kara laikā. Armija tika izveidota 1775. gada 14. jūnijā ar rezolūciju, ko pieņēma Otrais kontinentālais kongress, kas pēc kara sākuma notika Filadelfijā.
| Kontinentālā armija | |
|---|---|
 Kara un ieroču padomes zīmogs | |
| Active | 1775–1783 |
| Lojalitāte | Trīspadsmit kolonijas (1775—1776) ASV (1776–1783) |
| Tips | Armija |
| Izmērs | 80 000 augstākajā punktā[1] |
| Krāsas | Tumši zils |
| Kaujas | Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš |
| Komandieri | |
| Ievērojami komandieri |
Džordžs Vašingtons |
Kontinentālās armijas pastāvīgais vadītājs bija amerikāņu zemessargu pulkvedis, vēlāk ģenerālis Džordžs Vašingtons. Visā vēsturē Kontinentālās armijas zaudējumi sasniedza 6,8 tūkstošus nogalināto karavīru. Papildus britu karaliskajai armijai, Kontinentālās armijas pretinieki bija arī indiāņi un heseniešu algotņi. Franču Marķīzs Lafajets kādu laiku bija Kontinentālās armijas štāba priekšnieks. Karaspēks tika izformēts pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas 1783. gadā, kas izbeidza ASV Neatkarības karu. Vēlāk vēl neizformētās vienības tika izmantotas par pamatu Amerikas Savienoto Valstu armijas izveidei.
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirmajās bruņotajās sadursmēs starp britu karaspēku un amerikāņu kolonistiem (1775. gada Leksingtonas un Konkordas kaujas) pēdējiem vispār nebija armijas. Sākotnēji katrai no 13 Lielbritānijas kolonijām bija sava zemessardze, kas sastāvēja no vietējiem kolonistiem, kuri tika iesaukti uz nepilnu slodzi vietējai pašaizsardzībai.
Pieaugošā spriedze attiecībās ar Londonu lika amerikāņiem reformēt miliciju, un pastiprinātas kaujinieku apmācības pamudināja Londonā 1774. gadā pieņemtie Neciešamie likumi. Ričards Henrijs Lī ierosināja organizēt visas Amerikas zemessardzi, taču pirmais kontinentālais kongress šādu priekšlikumu noraidīja.[2]
Pēc Leksingtonas un Konkordas kaujām tūkstošiem Jaunanglijas zemessargu pulcējās Bostonas apgabalā, lai stātos pretī britu spēkiem. 1775. gada 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot Kontinentālo armiju no jau Bostonas apkārtnē esošajiem karotājiem. 15. jūnijā Kongress slēgtā balsojumā par komandieri iecēla Džordžu Vašingtonu, kurš pieņēma amatu bez jebkādas naudas atlīdzības. Dažu dienu laikā tika iecelti četri ģenerālmajori (Artemiss Vords, Čārlzs Lī, Filips Skailers, Izraēls Putnems) un septiņi brigādes ģenerāļi (Sets Pomerijs, Ričards Montgomerijs, Deivids Vusters, Viljams Hīts, Džozefs Spensers, Džons Salivans un Nataniēls Grīns).
1775. gada 18. jūlijā Kongress lūdza visas kolonijas izveidot zemessargu vienības (militia companies) no "visiem vīriešiem vecumā no sešpadsmit līdz piecdesmit gadiem, kas spējīgi turēt rokās ieroci". Personas, kas jaunākas par sešpadsmit gadiem, armijā nebija nekas neparasts, jo lielākajai daļai koloniju nebija nepieciešama vecāku piekrišana personām, kas jaunākas par 21 gadu.
Kontinentālā armija tika veidota no pilsoņiem, un viņu dienests tika apmaksāts. Pirmajā posmā dienesta laika termiņš bija īss, jo Kongress baidījās, ka zemessardze kļūs par pastāvīgu armiju. Sākot ar 1776.—1777. gada ziemu, standarta termiņi tika palielināti no viena līdz trim gadiem. Kontinentālās armijas kopējais skaitliskais sastāvs nekad nepārsniedza 27 000 vīru.[nepieciešama atsauce]
1775. gada 15. jūnijā Kongress oficiāli pārveidoja Masačūsetsas zemessardzes vienību netālu no Bostonas par Kontinentālo armiju un izveidoja virspavēlnieka amatu, kuru ieņēma Džordžs Vašingtons. 1775. gadā Džordžs Vašingtons organizēja Jaunanglijas zemessardzi, kas aplenca Bostonu, trīs Kontinentālās armijas divīzijās, kā arī desmit pulki ģenerālmajora Filipa Skailera vadībā vadīja neveiksmīgu iebrukumu Kanādā.
Dienesta pakāpes un zīmotnes
labot šo sadaļuDienesta pakāpes 1775. gadā
labot šo sadaļu| Ģenerālvirsnieki | Lauka virsnieki | Jaunākie virsnieki | Apakšvirsnieki | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Title | Ģenerālis un Virspavēlnieks |
Ģenerālmajors | Brigādes ģenerālis | Adjutants | Pulkvedis, Pulkvežleitnants, Majors |
kapteinis | Leitnants, Ensins |
Seržants | Kaprālis |
| Insignia | 
|
|
|
|
|
|
.svg)
|
|
|
| Avots:[3] | |||||||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://jalopnik.com/the-revolutionary-war-by-the-numbers-1600199390
- ↑ Wright, Robert K. The Continental Army. — Center of Military History, U.S. Army, 1983. — 451 p.
- ↑ Steven A. Bingaman (2013), The History of American Ranks and Rank Insignia, p. 11.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kontinentālā armija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- "Von Steuben's Continentals", video
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |