Ambarčika
Ambarčika (krievu: Амбарчик — ‘klētiņa’) ir ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Nižņekolimskas ulusa. Izvietojies Austrumsibīrijas jūras piekrastē pie Ambarčika līča netālu no Kolimas upes grīvas, bijusī osta Ziemeļu jūras ceļā.
| Ambarčika | |
|---|---|
| ciems | |
| Амбарчик | |
  Ambarčika  Ambarčika | |
| Koordinātas: 69°37′N 162°17′E / 69.617°N 162.283°EKoordinātas: 69°37′N 162°17′E / 69.617°N 162.283°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Sahas Republika |
| Uluss | Nižņekolimskas uluss |
| Dibināts | 1932 |
| Augstums | 1 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 0 |
| Laika josla | UTC+11 (UTC+11) |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmās ēkas ciema vietā bija Dmitrija Lapteva 1741. gada ekspedīcijas uzbūvētās pārtikas noliktavas — klētis, no kurām līcis un vēlāk arī ciems ieguva savu nosaukumu. Pēc zelta iegulu atklāšanas Kolimas upes augštecē, radās nepieciešamība pēc jūras ostas raktuvju nodrošināšanai. 1932. gada novembrī līča krastā sākās ostas un ciemata būvniecība. Tā paša gada decembrī Ambarčikā tika izveidota Daļstroja upju kuģniecības pārvalde. Ostas un ciemata celtniecība notika ar ieslodzīto darbaspēku — Ambarčikā tika izveidota pārsūtīšanas nometne, kurā ar jūras kuģiem navigācijas laikā tika nogādāti ieslodzītie, kurus pēc tam tālāk sadalīja pa Kolimas nometnēm.[2]
1939. gadā osta tika nodota Ziemeļu jūras ceļa pārvaldei, bet upju kuģniecības pārvalde pārcelta uz Zirjanku. 1954. gadā slēdza ieslodzīto nometni. 1950. gados osta tika pārcelta uz Čerskas piepilsētu Zeļonijmisu un ciems tika pamests. Līdz mūsdienām saglabājusies viena no trijām ostas piestātnēm.
Kopš 1935. gada ciemā darbojas Buhta Ambarčikas polārstacija un tās personāls ir vienīgie pastāvīgie ciema iedzīvotāji.[3][4]
1993. gadā Ambarčikas nometnes vietā uzstādīta piemiņas zīme represētajiem.[5][6] Ambarčikā 1932. gadā ekspedīcijas laikā miris latviešu etnogrāfs, Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūta rektors Kārlis Lukss, ciemā uzstādīta piemiņas zīme.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Численность населения по данным переписи на 1 октября 2021 г.».
- ↑ Путешествие в печально знаменитый Амбарчик
- ↑ Труднодоступная станция МГ-2 АМБАРЧИК
- ↑ Полярная Почта. Бухта Амбарчик (Амбарчик), МГ-2
- ↑ Памятник жертвам политических репрессий 1932 - 1954 гг.
- ↑ Лагерное кладбище в бухте Амбарчик
- ↑ КОЛЫМА.RU Лукс Карл Янович