Amūras čebačeks
Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu. Areāls ziemeļu virzienā sasniedz 54° ziemeļu paralēli.[1] Šī suga introducēta daudzviet Eiropā un Āzijā, kļūstot par invazīvu sugu, kas strauji vairojas un izspiež vietējās zivju sugas.[1]
| Amūras čebačeks Pseudorasbora parva (Temminck & Schlegel, 1846) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Grunduļu dzimta (Gobionidae) |
| Ģints | Čebačeki (Pseudorasbora) |
| Suga | Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) |
 Amūras čebačeks Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļuAmūras čebačeks kopā ar balto amūru, melno amūru, balto platpieri un raibo platpieri ievests un iedzīvojies Lietuvā, Ukrainā, Moldāvijā un vairākās citās Austrumeiropas valstīs. Latvijā savvaļas populācijas izveidošanās nav zināma, bet tā ir iespējama, īpaši dīķsaimniecību tuvumā, kur tiek audzēts baltais un melnais amūrs, kā arī baltais un raibais platpieris.[2]
Izskats
labot šo sadaļu
Amūras čebačeks ir neliela saldūdens zivs. Tās garums ir apmēram 8—12,5 cm, svars 17 g.[1][2] Ķermenis samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz augšu. Mugura dzeltenīgi pelēka, sāni un vēders sudrabaini. Uz sāniem tumša, šaura, garena svītra, kas sākas pie acs un beidzas pie astes spuras. Paliekot čebačekam vecākam, svītra izzūd.[3] Muguras spura un anālā spura noapaļotas un ar tumšiem punktiem. Sānu līnijā mazāk zvīņu nekā vairumam karpu dzimtas zivju, 34—40 zvīņas.[2][3][4] Acs varavīksnene gaiša ar melnu punktu virs zīlītes. Rīkles zobi vienā rindā.[3] Pieaugušiem tēviņiem gan uz apakšžokļa, gan augšžokļa 2—4 ragveida izaugumi, atgādinot pērlītes, bet zem acs 4—6 izaugumi.[4] Pirms nārsta tēviņi kļūst tumši līdz melni.[2]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuAmūras čebačeks mājo dažādās saldūdens tilpnēs, priekšroku dodot aizaugušām, nelielām tērcītēm, kanāliem, dīķiem un nelieliem ezeriem. Pieaugušiem īpatņiem patīk vēss un tekošs ūdens.[1] Uzturas baros. Amūras čebačeks barojas ar nelieliem kukaiņiem, zivtiņām un ikriem, kā arī ar augiem.[1]
Vairošanās
labot šo sadaļuAmūras čebačeks dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, kad ķermeņa garums sasniedz 4—5 cm, bet svars 7—8 g.[3] Nārsto no aprīļa līdz jūlijam , kad ūdens temperatūra ir 18—26°C. N;arsts notiek mierīgos vai ļoti lēni plūstošos ūdeņos. Raksturīgs porciju nārsts, 3—4 piegājienos. Auglība 300—3000 ikru.[1][3] Tēviņš ikru nēršanai zem lielākiem akmeņiem sagatavo nosegtu iedobi, to attīrot ar ragveida izaugumu palīdzību. Pēc tam viņš ikrus, kas pielipuši pie alas "griestiem", apsargā. Ala tiek pamesta īsi pirms izšķiļas mazuļi.[1] Sasniedz 4—5 gadu vecumu.[1][2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 FishBase: Pseudorasbora parva (Temminck & Schlegel, 1846) Stone moroko
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Latvijas daba: Amūras čebačeks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. maijā. Skatīts: 2017. gada 5. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Pseudorasbora parva Псевдорасбора (амурский чебачок) - (Temminck et Schlegel, 1846)
- ↑ 4,0 4,1 Пивнев И. А. Рыбы Киргизии. — Фрунзе: Кыргызстан, 1990.