Allažu muiža
Allažu muiža (vācu: Allasch) bija muiža, kuras kungu māja atrodās tagadējā Allažmuižas ciemā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Blankenhāgenu dzimtai.
Vēsture
labot šo sadaļu1780. gadā Allažu muižu iegādājās Rīgas tirgotājs Pēteris Heinrihs Blankenhāgens, viņa dēls Vilhelms fon Blankenhāgens 1823. gadā muižā atvēra brūzi un sāka Allažu ķimeļa ražošanu. Allažu muižā bija arī ādu, cukura manufaktūras, degvīna un stikla fabrikas.
Viņa brāļa mazdēls Gotlībs Johans Oto fon Blankenhāgens 1874. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju neogotiskā stilā, kuru nodedzināja 1905. gada revolūcijas laikā.
Saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar 13 introducētu koku un krūmu sugām. Parkā izveidota piemiņas vieta Otrā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Allažmuižā pie "Ezerkalnu" mājām atrodas Zviedru Vidzemes laika baznīcas drupas.[1]
Literatūra
labot šo sadaļu- Mašnovskis V. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. I, 2018.
Atsauces
labot šo sadaļuKoordinātas: 57°01′37″N 24°49′02″E / 57.02694°N 24.81722°E