Alfrēds Ieviņš

Alfrēds Ieviņš (1897-1975) bija latviešu inženieris ķīmiķis, Dr. chem. (1938), Latvijas Universitātes profesors (1940-1958). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Alfrēds Ieviņš Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 16. jūlijā Bukaišu pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1975. gada 2. oktobrī (78 gadi) Rīga, LPSR, (tagad Latvija) Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija Alma mater Latvijas Universitāte Sasniegumi, atklājumi neorganisko savienojumu struktūras rentgenogrāfiskie pētījumi

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gada 16. jūlijā Bukaišu pagasta Ievalaišu mājās zemnieka Friča Ieviņa ģimenē. Mācījās Bukaišu pagastskolā (1907–1910), Dzeņa proģimnāzijā un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1911-1917). Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Latvijas armijā (1919-1920), pēc tam studēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē (1920-1924). Strādāja par LU ķīmija fakultātes subasistentu (1924-1925), jaunāko asistentu (1925-1934), privātdocentu (1934-1938). 1935. gadā kopā ar M. Straumani izstrādāja rentgenogrāfisko asimetrisko metodi kristālu struktūras noteikšanai. Pēc doktora disertācijas "Asimetriskā metode režģa konstanšu noteikšanai un dažas tās izlietošanas iespējas" aizstāvēšanas viņu ievēlēja par docentu (1938-1940), bet 1940. gadā par profesoru.

Pēc Otrā pasaules kara vadīja LU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedru (1944–1954), līdztekus strādāja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ķīmijas, vēlāk Neorganiskās ķīmijas institūtā, no 1946. gada līdz 1953. gadam un no 1959. gada līdz 1962. gadam bija institūta direktors. No 1958. gada bija Rīgas Politehniskā institūta profesors, vadīja Latvijas skolēnu ķīmijas olimpiāžu organizēšanu (1956—1974).

Miris 1975. gada 2. oktobrī Rīgā.

Darbi

Galvenos pētījumus A. Ieviņš veica rentgenogrāfijas jomā, izstrādājis asimetrisku metodi kristālu elementārdaļiņu parametru noteikšanai. Pētīja bora kompleksos savienojumus ar skābekli saturoššajiem organiskajiem ligandiem. Veica sārmu un sārmzemju metālu, kobalta un niķeļa heksaborātu struktūras atšifrēšanu un kristālisko īpašību noteikšanu.

• Mārtiņš Eduards Straumanis; Alfreds Ieviṇš. Die Präzisionsbestimmung von Gitterkonstanten nach der asymmetrischen Methode. Berlin: J. Springer, 1940. (vāciski)

Literatūra

• Akadēmiķis Alfrēds Ieviņš biobibliografija. (Sastādītājas V. Allena un V. Lūkina). Rīga: 1967

Piemiņa

1998. gada 22. septembrī LZA iedibināja Mārtiņa Straumaņa — Alfrēda Ieviņa balvu jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu ķīmijā.