Alfrēds fon Kiderlens-Vehters

Alfrēds fon Kiderlens-Vehters (vācu: Alfred von Kiderlen-Waechter, 1852-1912) bija vācu augstmanis, bijušais kareivis, diplomāts un politiķis, kurš no 1910. gada 27. jūnija līdz 1912. gada 30. decembrim bija Vācijas Impērijas valsts sekretārs un Ārlietu ministrijas vadītājs. Viņš vislabāk pazīstams kā viens no Agadiras krīzes vadītājiem 1911. gadā, kad Francija militāri paplašināja kontroli pār Maroku. Viņš pieprasīja kompensāciju Francijai agresīvā veidā, nosūtot uz notikuma vietu karakuģi un uzsākot militāru konfliktu starp Vāciju un Franciju, kuras abas gribēja pievienot Maroku savām kolonijām. Tika panākts kompromiss ar Franciju, saskaņā ar kuru Francija pārņēma kontroli pār Maroku un pretī deva Vācijai Francijas Kongo daļu, kas kļuva par vēl vienu Vācijas koloniju. Tomēr briti bija dusmīgi par šādu situāciju, un Britu Impērija vēlējās sākt karu ar Vācijas Impēriju. Pati krīze nopietni sabojāja attiecības starp Berlīni un Londonu, kā arī abām Lielbritānijas un Vācijas koloniālajām lielvarām.

Alfrēds fon Kiderlens-Vehters Alfred von Kiderlen-Waechter Personīgā informācija Dzimis 1852. gada 10. jūlijā Prūsijas karaliste Miris 1912. gada 30. decembrī (60 gadi) Vācijas impērija Tautība vācietis Nodarbošanās militārpersona, politiķis

Biogrāfija

Dzimis Štutgartē, ļoti bagāta banķiera Roberta Kiderlena un baroneses Marijas fon Vahteres ģimenē. Viņa uzvārds veidots apvienojot abu augstmaņu ģimeņu Kiderlenu un Vahteru ģerboņus.

Viņš cīnījās kā brīvprātīgais Francijas-Prūsijas karā (1870—1871). Pēc tiesību zinātņu studijām viņš 1879. gadā pievienojās ārvalstu ministrijai. Pēc dažiem gadiem viņš kopā ar imperatoru Vilhelmu II devās vizītēs uz Krieviju, Zviedriju un Dāniju. Viņš bija ministrs Hamburgas pilsētā 1894. gadā un darbojās arī kā Kopenhāgenā, Sanktpēterburgā, Parīzē un Konstantinopolē strādājošs diplomāts. Viņš bija sūtnis Kopenhāgenā (1895—1896). Vēlāk viņš tika pārcelts uz Bukaresti, kur pavadīja desmit gadus.

Rumānijā viņš nostiprināja zināšanas par Austrumeiropas politiku un kļuva par ārlietu ministrijas vadītāju kā arī vēstnieku Konstantinopolē. Viņš veica pārrunas par Bagdādes dzelzsceļa būvniecību. 1908. gadā Bernhards fon Bīlovs viņu iecēla par ārlietu sekretāra vietnieku un viņš atgriezās Berlīnē. Viņš bija svarīgākā amatpersona Bosnijas krīzes laikā. 1911. gadā sarunās par vienošanos ar Franciju viņš noslēdza otro Marokas krīzi pār Agadiru.

Pēc kanclera fon Bulova atkāpšanās 1909. gada novembrī Kiderlens kļuva par valsts sekretāru. Viņš veica sarunas 1911. gadā Agadiras krīzes laikā un tika nopietni kritizēts gan Vācijā, gan ārvalstīs par provokatīvo attieksmi Panther incidenta laikā, kas izraisīja krīzi. Viņš centās panākt sadarbību starp Vāciju un citām pasaules lielvarām. Viņš centās panākt Vācijas un Krievijas sadarbību.

Fon Kiderlens-Vahters nomira Štutgartē 1912. gadā. Viņa personīgie dokumenti un ar roku rakstītie manuskripti ir arhivēti un tiek turēti Sterlingas bibliotēkā Jēlas universitātē.