Alferaki pils
Alferaki pils ir muzejs un arhitektūras piemineklis Taganrogā, Krievijā, sākotnēji turīga tirgotāja Nikolaja Alferaki nams. To 1848. gadā uzcēla arhitekts Andrejs Štakenšneiders Frunzes ielā (tolaik Katoļu iela, Католическая улица) Taganrogas centrā.
| Novadpētniecības un vēstures muzejs (Alferaki pils) | |
|---|---|
| Историко-краеведческий музей г.Таганрога (дворец Н.Д.Алфераки) | |
 Alferaki pils | |
| Dibināts | 1848, 1927 (kā muzejs) |
| Atrašanās vieta | Frunzes ielā 41, Taganroga |
| Sabiedriskais transports | tramvajs, autobuss |
Ēka celta greznā dienvidu neobaroka stilā, to rotā portāls ar četrām korintiešu kolonnām un apmetuma veidnēm baroka stilā. Iekšpusē tika izveidotas istabas, kā arī plaša mūzikas zāle ar griestu gleznojumu.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmais pils īpašnieks bija grieķu izcelsmes tirgotājs un namīpašnieks Nikos Alferakis, kurš dzimis Taganrogā, un viņa ģimene.[1] Viņa laikā nams bija viens no pilsētas sabiedriskās dzīves centriem, kurā notika lepnas balles. 1863. gada jūlijā Alferaki pilī uzturējās aktieris Mihails Ščepkins. 1870. gados pēc Alferaki ģimenes bankrota pils tika pārdota grieķu tirgotājam Negropontem, kurš to kopā ar dārzu izīrēja un vēlāk pārdeva vietējai tirgotāju biedrībai.[2] Ēku atkārtoti atvēra kā "Tirdzniecības saeimu" (Коммерческое собрание). Antons Čehovs (kā zēnu ģimnāzijas students) apmeklēja koncertus, kas tika sniegti komercklubā 1876. gadā, un vēlāk viņš pieminēja pili savos stāstos Joničs, Maska un Mana dzīve. Starp pils viesiem bijuši arī komponisti Pēteris Čaikovskis un Modests Musorgskis.[3]
No 1918. gada februāra līdz aprīlim nams kļuva par Taganrogas padomju iestāžu atrašanās vietu. Vēlāk vācu okupācijas laikā 1918. gadā tajā atradās vācu kara slimnīca, bet 1919. gadā — pretpadomju karavadoņa Antona Deņikina mītne.
Pēc padomju varas atjaunošanas Taganrogā ēkā atkal atradās dažādas padomju iestādes. Pēc 1927. gada tajā atradās Novadpētniecības muzejs, kuru 1898. gadā bija dibinājis Antons Čehovs.
Taganrogas otrās vācu okupācijas laikā visu krievu mākslas kolekciju, kā arī 339 citus mākslas priekšmetus izlaupīja vācu okupācijas iestādes.[4]
1966.—1971. gadā notika pils restaurācija, kuras laikā tika iznīcināti griestu gleznojumi un izgreznojumi. Pēc restaurācijas ēkas zāles bija veidotas minimālistiskā stilā un muzeja ekspozīcija bija veltīta galvenokārt ražošanas tēmām.[1]
Alferaki pils tika restaurēta 1989.–1996. gadā, un tagad tā ar atjaunotu ekspozīciju atkal ir pieejama sabiedrībai kā novadpētniecības muzejs. Plašo zāli ar labu akustiku pašvaldība izmanto arī oficiāliem pasākumiem, īpaši Taganrogas mēra ikgadējā ceremonijā, kurā godina labākos skolu absolventus.
Skati uz pili
labot šo sadaļu-
Tirdzniecības asambleja bijušajā Alferaki savrupmājā, 20. gadsimta sākums -
Foto uzņemts 2006. gadā. -
Vārti Alferaki pils pagalmā (no Frunzes ielas) 2006. gadā. -
Foto uzņemts 2008. gadā.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alferaki pils |
Muzeja kolekcija
labot šo sadaļuMuzeja ekspozīcija aizņem 13 zāles. Īpaši izcils ir muzeja arheoloģiskais krājums, kas sastāv no gandrīz 80 000 priekšmetiem un veltīts galvenkārt Azovas jūras ziemeļdaļas aizvēsturei.
Muzeju kolekciju pamats tiek veidots no priekšmetiem, kas saistīti ar slavenām vēsturiskām vai mākslinieciskām personībām, ieskaitot Krievijas carus Aleksandru I un Pēteri I, dramaturgu un dzejnieku Nestoru Kukoļņiku, slaveno aktrisi Fainu Raņevsku, bērnu grāmatu autoru Ivanu Vasiļenko, romantisko komponistu Ahilleju Alferaki, ģenerāli Paulu fon Rennenkampfu, krievu heraldikas pamatlicēja Aleksandra Lakjē autentiskās personīgās mantas un daudzus citus.
-
Zāle Alferaki pilī ar 19. gadsimta pilsētas vadītāju un mēru portretiem. -
Svētās Trīsvienības cietokšņa un Taganrogas jūras ostas projekts (izveidojis austriešu inženieris barons Ernsts Frīdrihs fon Borgsdorfs). -
Jeļizavetas Aļeksejevas portrets (fragments), dzimusi Luīze no Bādenes, Krievijas Aleksandra I dzīvesbiedre. -
Ģenerālmēra Aleksandra Remi, Mihaila Ļermontova drauga portrets -
Vladimiram Borovikovskim piedēvētais Joannisa Varvakisa portrets -
Gubernators fon Kampenhauzens -
Ģenerālis Ivans Krasnovs -
Ģenerāļa Paula fon Rennenkampfa trofejas
_by_anonymous_(19_c.,_Alferaki_Palace,_Taganrog).jpg)
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Donas pieminekļi: Дворец Алфераки (Таганрогский краеведческий музей)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-25. Skatīts: 2020-04-20.
- ↑ Museum.ru: Историко-краеведческий музей (Дворец Н.Д. Алфераки)
- ↑ Таганрогский государственный литературный и историко-архитектурный музей-заповедник - Историко-краеведческий музей (Дворец Н.Д. Алфераки)
- ↑ Cводный каталог культурных ценностей российской Федерации, похищенных и утраченных в период второй мировой войны. Том 13.