Atvērt galveno izvēlni

Aleksandrs Kazancevs

Aleksandrs Kazancevs (krievu: Алекса́ндр Петро́вич Каза́нцев; dzimis 1906. gada 2. septembrī, miris 2002. gada 13. septembrī) bija padomju un krievu zinātniskās fantastikas rakstnieks[1] un šaha problēmists.[2]

Aleksandrs Kazancevs
Алекса́ндр Каза́нцев
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 2. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ahmoļinska, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Miris 2002. gada 13. septembrī (96 gadi)
Valsts karogs: Krievija Peredelkino, Maskava, Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Literārā darbība
Valoda krievu
Augstskola Tomskas Tehnoloģiskais institūts
Apbalvojumi Tēvijas kara ordenis
Sarkanās Zvaigznes ordenis
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis "Goda zīme"
Tautu draudzības ordenis

BiogrāfijaLabot

A. Kazancevs piedzima 1906. gadā Ahmoļinsā. Beidza reālskolu Petropavlovskā, tehnikumu Omskā un 1930. gadā Tomskas Tehnoloģisko institūta Mehānikas fakultāti. Pēc tam sāka strādāt Beloretskas Metalurģiskā rūpnīcā par galveno mehāniķi. Trīsdesmito gadu sākumā tika pārcelts uz Maskavu un nodarbojās ar elektrisko ieroču izstrādi. 1939. gadā bija padomju paviljona galvenais inženieris Vispasaules izstāde Ņujorkā. Neilgi pirms 2. pasaules kara sākuma atgriezās Padomju Savienībā. Bija Lielā Tēvijas kara dalībnieks. Kara laikā, strādādams militārās rūpnīcās pie jaunu ieroču izstrādes, no ierindnieka uzdienēja līdz pulkvedim.[1] Pēc demobilizācijas nodarbojās ar rakstniecību. Apglabāts Vedenskas kapsētā.[3]

RakstniecībaLabot

1936. gadā, uzvarot kinoscenāriju konkursā ar darbu "Arenida" (Аренида), Kazancevs pieteica sevi kā zinātniskās fantastikas autoru. Hirosimā un Nagasaki nomesto atombumbu sprādzienu aprakstos viņš saskatīja līdzību ar 1908. gada katastrofu Tunguskas taigā un uzrakstīja stāstu "Sprādziens" (Взрыв), izvirzot savu hipotētisku šī fenomena skaidrojumu.

Vairāku polāro staciju apmeklējumi ar ledlauzi "Georgijs Sedovs" viņam radīja ierosmi uzrakstīt noveles: "Pret vēju" (Против ветра, 1950) un "Viesis no kosmosa" (Гость из космоса, 1958).

Dažādos gados tika publicēti citi Kazanceva ievērojamākie darbi: "Vētru planēta" (Планета бурь, 1959), "Mēness ceļš" (Лунная дорога, 1960).

A. Kazanceva tikšanās ar tā laika slaveniem zinātniekiem Nilu Boru un citiem bagātina rakstnieka māksliniecisko iztēli. No 1972. līdz 1974. gadam viņš uzrakstīja triloģiju "Faeti".

Pieminētie Kazanceva darbi ir tikai neliela daļa no viņa daiļrades. Vairāki no viņa darbiem tika ekranizēti. Pazīstamākā pēc Kazanceva darba tapušā filma ir "Vētru planēta" (1962).

Šaha kompozīcijaLabot

No 1926. gada publicējis vairāk nekā 70 etīdes, vairākus divvilčus un trīsvilčus. No 1951. līdz 1965. gadam piedalījies piecos PSRS individuālos šaha kompozīcijas čempionātos un vairākos konkursos. Tajos ieguvis daudz atzinību, tai skaitā 8 pirmās godalgas. FIDE 3. konkursā (1962) izcīnījis sudraba medaļu.[2]

No 1956. gada starptautiskais tiesnesis[4] un no 1975. gada starptautiskais meistars šaha kompozīcijā.[5]

PiemērsLabot

№ 1. Aleksandrs Kazancevs
64, 1933
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Neizšķirts

Etīdes risinājums:

Mēģinājums aizturēt bandinieku noved pie zaudējuma: 1. Le6? bxc5 un melno zirgs izkļūst no stūra nodrošinot melniem vieglu uzvaru. Tādēļ, baltie plāno izveidot cietoksni — bandinieki uz b5 un c6, laidnis uz a6, bet karalis cietokšņa iekšienē. Melno uzdevums — šādu uzbūvi nepieļaut.
1. c6! a2 2. Kc8 a1D 3. Kxb8 De5 4. Lc8! Dxb5 La6 Dxa6 pats. Melnie varēja arī neņemt bandiniekus un piesiet balto laidni 4... Dh8, bet tad pēc 5. Ka7 Dxc8 arī pats. Melno bēgšana ar laidni 2. ... La7 3. Kb7 a1D 4. Lc8 Da5 5. Kxa8 Dxb5 6. La6 Dxa6 noved pie trešā pata.

BibliogrāfijaLabot

Populārākie darbi:

  • Пылающий остров. М., 1941
  • Арктический мост. М., 1946
  • Сильнее времени. М., 1973
  • Фаэты. М., 1974
  • Дар Каиссы. М., 1975
  • Купол надежды. М., 1980
  • Острее шпаги. М., 1984
  • Клокочущая пустота. М., 1986
  • Звезда Нострадамуса. М., 2000

un citi.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Aleksandra Kazanceva biogrāfija vietnē hrono.ru (krieviski)
  2. 2,0 2,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 144. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  3. Могилы знаменитостей. Казанцев Александр Петрович (1906-2002) (krieviski)
  4. Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā.
  5. Starptautiskie meistari šaha kompozīcijā.

Ārējās saitesLabot