Aleksandrs Kannenbergs (dzimis 1895. gada 28. jūnijā Harkivā, miris 1939. gada 30. jūnijā Rīgā) bija latviešu finanšu darbinieks un šahists.[1]

Aleksandrs Kannenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 28. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Harkiva, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1939. gada 30. jūnijā (44 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās finanšu darbinieks, šahists

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Harkivā, pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Jelgavas reālskolas beigšanas no 1912. līdz 1918. gadam viņš studēja RPI komerczinību nodaļā. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Vēlāk strādāja vairākos lielos uzņēmumos, bet no 1936. gada finanšu ministrijā kā finanšu ministrijas valsts apdrošināšanas uzņēmuma personu apdrošināšanas daļas vadītājs un bijis AS „Vairogs" revīzijas komisijas priekšsēdētājs.[2] No 1935. gada bijis Latvijas Grāmatvežu savienības biedrs.[3]

Aktivitātes šaha laukā

labot šo sadaļu

Ar šaha spēli viņš iepazinies jau skolas gados. Šeit arī sākusies viņa sirsnīga draudzība ar Hermani Matisonu, kas turpinājās līdz pat meistara nāvei. Neraugoties uz daudzajiem pienākumiem, Kannenbergs vienmēr pratis atlicināt laiku šaham. Viņš piedalījies Latvijas šaha dzīves pirmsākumu izveidošanā un šaha biedrību noorganizēšanā. 1920. gada 23. aprīlī iestājies 2. Rīgas Šaha biedrībā un no 1921. gada 28. janvāra līdz 1924. gada beigām bijis biedrības priekšsēdētāja H. Matisona vietnieks. Kad biedrību pārdēvēja par Rīgas šaha klubu, viņš ticis ievēlēts par tā priekšnieku. Vairākus gadus viņš vadījis gan Latvijas meistarības izcīņas turnīrus, gan dažāda cita veida sarīkojumus un sacīkstes. Aktīvi darbojies Senioru Kluba spēles komitejā kopā ar K. Bētiņu, prof. Dr. Arvīdu Kalniņu, arhitektu P. Dreimani un komponistu E. Melngaili korespondencšaha mačos ar Stokholmas šaha klubiem, izcīnot Rīgai pārliecinošu uzvaru un nostiprinot Latviešu gambītam paliekošu vietu starptautiskā mērogā. Ar labiem panākumiem Kannenbergs piedalījies arī ierēdņu turnīros, spēlējot finanšu ministrijas pirmā komandā pie pirmā galdiņa.

Darbojies arī kā problēmists un sastādījis vairākus uzdevumus, sevišķi vērtīgs bijis viņa kā Latvijas komandas dalībnieka devums 5. starptautiskajās šaha problēmu risināšanas sacīkstēs 1934. gadā.[4][5]

  1. Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al.]. [ASV : b.n.], 2009. 1. sējums, kolonna: K-31
  2. Žurnāls "Stāsti un Romāni" Nr.28/1939, 23.lpp.
  3. Žurnāls "Latvijas Grāmatvedis un Eksperts" Nr. 5 - 6 /1935, 123.lpp.
  4. Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga: Valters un Rapa, 1940. 15.--20. un 226. lpp.
  5. Šaha Māksla :Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls]. Rīga: Seglenieks, N., 1937-1939.--№ 51, 179. lpp.