Aleksandrs Dešapels
Aleksandrs Dešapels (franču: Alexandre-Louis-Honoré Lebreton-Deschapelles; 1780. gada 7. marts, Ville-d’Avray (tagad Odesēna) — 1847. gada 27. oktobris, Parīze) bija Francijas šahists.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Biogrāfija labot šo sadaļu
Viens no Francijas spēcīgākajiem šahistiem 19. gadsimta sākumā. Napoleona karu dalībnieks. Kaujā pie Flērusas (tagadējā Beļģijā) ticis ievainots un zaudējis labo roku. Pēc Vaterlo kaujas 1815. gadā atvaļinājies ģenerāļa pakāpē. No 1815. gada līdz 1821. gadam bijis Parīzes šaha kafejnīcas Café de la Régence patstāvīgs apmeklētājs. Francijā ticis uzskatīts par Andrē Danikanā Filidora slavas mantinieku. Visiem saviem pretiniekiem deva priekšā kādu figūru vai bandinieku. 1821. gadā devis priekšā Džons Kohrenam un Luijam Šarlam de Laburdonē bandinieku un gājienu. Uzvarējis Kohrenu ar 7:0, bet zaudējis Laburdonē ar tādu pašu rezultātu - 0:7. 1824. gadā pasludinājis Laburdonē par spēcīgāko šahistu un pamazām pārstājis spēlēt šahu. No 1821. gada līdz 1847. gadam ticies un ar mainīgām sekmēm spēlējis arī pret Pjēru Sentamānu. Pievērsis uzmanību arī šaha atklātņu teorijai. Franču šaha žurnālā Le Palamède analizējis atklātni, kura vēlāk nosaukta par latviešu gambītu.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)