Aleksandrs Berkmans
Aleksandrs Berkmans (angļu: Alexander Berkman; dzimis 1870. gada 21. novembrī, miris 1936. gada 28. jūnijā) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists. Emmas Goldmanes tuvs draugs un līdzgaitnieks.
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Viļņā turīga ebreju ģimenē. Uzauga Sanktpēterburgā.
1888. gada februārī Berkmans devās uz ASV. Ieradies Ņujorkā, Berkmans iesaistījās anarhistu pulciņu darbība un iepazinās ar Emmu Goldmani.
1892. gada 23. jūlijā Berkmans veica atentātu pret uzņēmēju Henriju Kleju Friku, par ko tika notiesāts uz 22 gadiem ieslodzījumā. Izcietis 14 gadu cietumsodu, 1906. gadā tika atbrīvots. Par cietuma gadiem publicējis memuārus Prison Memoirs of an Anarchist.
No 1907. līdz 1915. gadam Berkmans bija Emmas Goldmanes žurnāla Mother Earth redaktors. Tajā laikā Berkmanam bijusi saistība ar vairāku terora aktu gatavošanu vai realizāciju.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Berkmans vērsās pret mobilizāciju, tāpēc tika notiesāts uz diviem gadiem cietumā.
Pēc soda izciešanas 1919. gadā kopā ar vēl vairākiem redzamiem anarhistiem tika deportēts uz Padomju Krieviju.
Padomju Krievijā Berkmans ar Goldmani daudz ceļoja pa valsti, vākdami materiālus Revolūcijas muzeja izveidei. Saskaroties ar boļševiku režīma reālijām, Berkmans, sākumā uzņemdams revolūciju ar entuziasmu, kļuva par iekārtas kritiķi. Pēc Kronštates dumpja apspiešanas Berkmans pameta Krieviju, apmezdamies Berlīnē.
1925. gada viņš publicēja grāmatu The Bolshevik Myth, kurā kritizēja PSRS iekārtu. Tajā pašā gadā Berkmans kopā ar Goldmani pārcēlās uz Franciju.
1929. gadā publicēja grāmatu Now and After: The ABC of Communist Anarchism, kura aprakstīti komunistiskā anarhisma pamatprincipi.
1936. gadā slimības dēļ ciezdams sāpes, izdarīja pašnāvību.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Berkmans.- Berkmans Anarchy Archives (angliski)
