Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)

Tērbatas bīskaps Aleksandrs (vācu: bischof Allexander, miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā. Kritis Rakveres kaujā.

Tērbatas bīskapa zīmogs

Vēsture labot šo sadaļu

Bīskaps Aleksandra izcelsme nav zināma, iespējams, ka pirms iecelšanas par bīskapu viņš bija viens no Tērbatas domkapitula locekļiem.

Iepriekšējais Tērbatas bīskaps Bernhards mira pēc krievu karaspēka iebrukuma, kad tie 1262. gadā nodedzināja Tērbatas pilsētu līdz pamatiem. Kā Tērbatas bīskaps viņš pirmo reizi minēts kā liecinieks kādā 1263. gada 10. septembra dokumentā[1]. Pēc krievu karaspēka iebrukuma Viruzemē 1268. gada februārī Tērbatas bīskaps Aleksandrs pulcināja karaspēku, kurā ietilpa nedaudzi bruņinieki arī no Lihulas bīskapa un Livonijas ordeņa Vīlandes pilīm, kā arī 34 ordeņa bruņinieki no nesen uzceltās Veisenšteinas pils. Ordeņa mestrs Oto fon Luterbergs atradās citā karagājienā un kaujā nepiedalījās. Toties karaspēkā bija daudz "zemes ļaužu" ( lantvolke - tā hronikā dēvēja vietējo igauņu, letu un līvu karavīrus), "kam liela bija gribēšana ar krievu varzu cīnīties".

Tērbatas bīskapa Aleksandrs kaujas sākumā uzbruka kopā ar citiem Livonijas jātniekiem un krita sadursmē. Pēc tam 80 ordeņa bruņinieki atsita divu krievu karapulku uzbrukumu un piespieda tos atkāpties. Kaujā tika nogalināti daudzi krievu karavīri un "karalauku kaudzēm krievu līķi klāja". Pēc hronista ziņām "uz katra vācu vīra bija tur krievu sešdesmit".[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Dokuments Nr. 378 no: Liv-, est- und kurländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Hrsg. von F. G. Bunge u.a. Bd. I. Reval, 1853. - 810 S.; Bd. II. Reval, 1855. - 831 S.; Bd. VIII. Riga; Moskau, 1884. - 688 S. (vāciski)
  2. Atskaņu hronikas teksts[novecojusi saite]