Alberts Traubergs (krievu: Альберт Давидович Трауберг, dzimis 1881. gada 31. jūlijā, miris 1908. gada 28. maijā) bija latviešu izcelsmes revolucionārās kustības dalībnieks Krievijā.
1896. gadā Rīgā iesaistījās latviešu sociāldemokrātu kustībā. Arestēts 1904. gada janvārī. 1905. gadā atbrīvots. 1906. gada vasarā iestājās eseru partijā. Noorganizēja un vadīja eseru partijas kaujas grupu - Ziemeļu kaujas mobilo vienību (Северный боевой летучий отряд), kura Sanktpēterburgā veica vairākas skaļas politiskās slepkavības. Trauberga vadītā grupa nogalināja kara prokuroru Vladimiru Pavlovu, "Krestu" cietuma priekšnieku Anatoliju Ivanovu, Galvenās cietumu pārvaldes priekšnieku Aleksandru Maksimovski. Ar provokatora Jevno Azefa palīdzību arestēts 1907. gada novembrī, sodīts ar nāvi.