Alberts Legzdiņš (dzimis 1933. gada 29. jūnijā, miris 2017. gada 18. martā) bija ASV latviešu ģitārists, komponists un dziedātājs, muzikālās apvienības "Čikāgas piecīši" dibinātājs un vadītājs.

Alberts Legzdiņš
Galvenā informācija
Dzimis 1933. gada 29. jūnijā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2017. gada 18. martā (83 gadu vecumā)
Lombarda, Ilinoisa Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1933. gada 1. maijā Rīgā, daiļkrāsotāja ģimenē. Vecāki izšķīrās, kad viņam bija četri gadi, tēvs krita Otrajā pasaules karā. Alberts ar māti 1944. gadā devās bēgļu gaitās un 6 gadus pavadīja Eslingenes pārvietoto personu (DP) nometnē, vēlāk pārcēlās uz ASV. Dzīvoja Čikāgā, kur strādāja alumīnija rūpnīcā.

1961. gadā kopā ar Modri Avotiņu, Uldi Ievanu un Jāni Rinkušu nodibināja jauniešu grupu "Čikāgas piecīši", kas muzicēja pārveidotā kantrimūzikas stilā. Grupas pastāvēšanas laikā kopā ar Legzdiņu tās sastāvā darbojušies vairāk nekā 30 mūziķu un dziedātāju, arī viņa sieva Skaidrīte, meita Mārīte un citi ģimenes locekļi. Piedalījās trimdas latviešu dziesmu svētku rīkošanā, trenēja bērnus futbolā, viņa trenētā futbola komanda regulāri piedalījās Trīszvaigžņu spēlēs.

1989. gadā viņa vadītā grupa uzstājās Mežaparka Lielajā estrādē, kur sapulcējās ap 100 000 klausītāju, pēc tam Legzdiņš regulāri koncertēja Latvijā. Komponēja dziesmuspēli "Eslingena", izdeva autobiogrāfisko grāmatu "Čikāgas piecīšu brīnišķīgie piedzīvojumi". 2011. gadā grupa "Čikāgas piecīši" paziņoja par aktīvās muzicēšanas pārtraukšanu. Par godu grupas 50 gadu jubilejai 2011. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "Par mani, draudziņ, nebēdā".

Miris 2017. gada 18. martā Čikāgas priekšpilsētā Lombardā.[1] izvadīts no Čikāgas Sv. Pētera baznīcas.

Diskogrāfija

labot šo sadaļu

"Čikāgas piecīšu" diskogrāfijā ir vismaz 12 skaņuplates, 16 kasetes un 10 kompaktdiski.