Alazani

upe Gruzijā un Azerbaidžānā

Alazani (gruzīnu: ალაზანი) vai Ganiha (azerbaidžāņu: Qanıx) ir upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka.[1] Sākas Lielā Kaukāza grēdā pie Didi Borbalo kalna. Augštecē tipiska kalnu upe; plūst pa šauru ieleju. Vidustecē noplūst Alazani ielejā kā līdzenumu upe ar meandrējošu gultni. Lejtecē Gruzijas un Azerbaidžānas robežupe. Ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē; līdz tās izbūvei ietecēja Kūrā.

Alazani
Ganiha
Alazani pie Ahmetas
Alazani pie Ahmetas
Alazani (Gruzija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Alazani (Azerbaidžāna)
Alazani
ieteka
ieteka
Alazani (Kaukāzs)
Alazani
ieteka
ieteka
Izteka Didi Borbalo
42°25′18″N 45°14′03″E / 42.42167°N 45.23417°E / 42.42167; 45.23417
Ieteka Mingečeviras ūdenskrātuve
41°00′24″N 46°38′25″E / 41.00667°N 46.64028°E / 41.00667; 46.64028Koordinātas: 41°00′24″N 46°38′25″E / 41.00667°N 46.64028°E / 41.00667; 46.64028
Caurteces valstis Karogs: Gruzija Gruzija
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Garums 390 km
Iztekas augstums 2750 m
Ietekas augstums 83 m
Kritums 2667 m  
Vidējā caurtece 98 m³/s 
Baseina platība 11 800 km² 
Alazani
Ganiha Vikikrātuvē

Jauktas barošanas — ap 40% gruntsūdeņi, 30—35% nokrišņi un sniega kušana. Pali pavasarī un vasaras sākumā. Lielākās pietekas ir Stori, Incoba, Katehčaja/Katehisckali, Durudži (visas kreisās). Līdz Mingečeviras ūdenskrātuves izbūvei lielākā Alazani pieteka bija Iori.

Upe minēta Strabona un Plīnija rakstos kā Alazonius vai Alazon. Lielākās pilsētas krastos ir Telavi, Gurdžaani, Cnori.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 25. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu