Aizkraukles purvs
Aizkraukles purvs[1] jeb Aklais purvs[2] ir augstā tipa purvs Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā un Kokneses pagastā. Izvietojies uz dienvidiem no autoceļa P80, platība 2662 ha. Kopējie kūdras krājumi ap 77,6 mlj m³, rūpnieciski izmantojami 43,4 mlj m³, 450 ha platībā notiek kūdras ieguve. Purvs atrodas ūdensšķirtņu rajonā un veidojies, pārpurvojoties sauszemei. No Aizkraukles purva sākas vairākas Daugavas baseina upes: Brasla, Maizīte, Atradze.
| Aizkraukles purvs | |
|---|---|
 | |
  Aizkraukles purvs | |
| Atrašanās vieta |
 Aizkraukles novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°40′48″N 25°16′29″E / 56.68000°N 25.27472°EKoordinātas: 56°40′48″N 25°16′29″E / 56.68000°N 25.27472°E |
| Tips | augstais purvs |
| Platība | 2662 ha |
| Kūdras slānis | 4,4—6,5 m |
Aizkraukles purvs ir augstais purvs ar pārejas un zemā purva elementiem. Purvā vairākas salas ar dažādiem meža tipiem — gāršu, vēri, dumbrāju. Lielākajā purva salā veca liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Ligzdo vairāku retu sugu putni. Daudz retu augu un bezmugurkaulnieku sugu. Kopš 1999. gada purva centrālā un rietumu daļa 1532 ha platībā iekļauta dabas liegumā «Aizkraukles purvs un meži».[3] Natura 2000 teritorija.
Purva veidošanās
labot šo sadaļuAizkraukles purva attīstība sākusies pēcleduslaikmeta agrajā boreāla periodā. Pirms apmēram 8000–9000 gadu plašās ieplakas dziļākajās vietās izveidojās sekli ezeri. Iestājoties siltam un mitram klimatam, ezeri aizauga, un no atmirušajām augu daļām sāka veidoties kūdra. Visintensīvākā kūdras slāņa veidošanās sākusies subatlantiskajā periodā pirms aptuveni 2800 gadiem un joprojām turpinās mūsdienās, sasniedzot 7,9 metru biezumu.[4]
Senākās ziņas par Aizkraukles purvu minētas 17. gadsimta zviedru laiku kartēs. Vēl 20. gadsimta sākumā purvs bijis daudz plašāks un klajāks.[4]
Purvs ir veidojies gan aizaugot seklām ūdenstilpēm purva ieplakas pazeminājumos, jo vietām zem kūdras ir sastopams sapropelis, gan arī pārpurvojoties minerālgruntij uz ieplakas pacēlumiem. Lielākais konstatētais kūdras slāņa biezums sasniedz 6,5 m, vidējais aprēķināts 4,4 m, bet pēc 2010. gada vasaras pētījumiem konstatēts, ka tas sasniedz pat 7,9 m biezumu.[5]
Ģeogrāfiskais raksturojums
labot šo sadaļuKlimats
labot šo sadaļuDabas lieguma “Aizkraukles purvs un meži” teritorija pēc klimatiskās rajonēšanas[6] atrodas Vidzemes augstienes klimatiskā rajona dienvidrietumu daļā. Rajona vidējais nokrišņu daudzums gadā sastāda 745 mm, no tiem siltajā periodā (aprīlī - septembrī) izkrīt - 502 mm. Gada vidējā temperatūra ir 3,5 °C, visaukstākais mēnesis ir janvāris, kad gaisa vidējā temperatūra ir – 5,9 °C. Absolūtais temperatūras minimums ir – 38 °C, kas ir novērots februārī. Gada siltākais mēnesis ir jūlijs ar gaisa vidējo temperatūru +17,1 °C un absolūto maksimumu + 34 °C. Pēdējās pavasara salnas vidēji novērotas 19. maijā, pirmās rudens salnas - 29. septembrī. Bezsala periods ilgst vidēji 130-140 dienas.[5]
Visbiežāk pūš dienvidu virzienu vēji, tai skaitā dienvidrietumu vēji – 19 %, dienvidu un dienvidaustrumu vēji katrs pa 16 % gadā. Gada vidējais vēja ātrums sastāda 3,8 m/sek. Vislēnākais (3,0 m/sek.) vējš ir jūlijā-augustā, vislielākais vēja vidējais ātrums ir ziemā - 4,1 – 4,2 m/sek.[5]
Vienlaidus sniega sega izveidojas decembra otrajā dekādē un pastāv vidēji 117 dienas, līdz marta trešās dekādes vidum. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums ir 48 cm, maksimālais – 118 cm.[5]
Ģeoloģija un ģeomorfoloģija
labot šo sadaļuPurva ieplaka izveidojusies ledāja darbības rezultātā, jo purva ieplaku zem kūdras klāj pēdējā apledojuma morēna un tās kušanas ūdeņu veidoti nogulumi.
Ģeoloģiskās izpētes urbumos atsegti zemkvartāra virsā atsegti devona sistēmas jūras, lagūnu un kontinentālie nogulumi. Augšdevona nogulumi veido nelīdzenu pirmskvartāra virsmu, absolūtās atzīmes svārstās robežās no 60 m līdz 80 m v. j. l., atsegti Gaujas, Amatas, Pļaviņu, Daugavas un Ogres svītas nogulumi.[7]
Nogulumiežu slāņkopu pārsedz kvartāra nogulumi, kuru biezums mainās robežās no 10 – 20 m. Zem Aizkraukles purva nogulumiem ieguļ ledāju kušanas ūdeņu veidots smiltāju līdzenums. Purva ieplakas nelīdzenais reljefs nosaka atšķirīgus ģeoloģiskos apstākļus un reljefu pat nelielā attālumā.[5]
Purva veidošanās sākusies jau holocēna sākumā pirms apmēram 9000 gadu, kad dziļākajās ieplakas daļās pārmitros apstākļos sāka uzkrāties zemā tipa kūdra, mainoties augu barošanās apstākļiem, zāļu, grīšļu un koku zemā tipa kūdras nomainīja augstā tipa sūnu kūdras.[5]
Hidroloģija
labot šo sadaļuAizkraukles purvs un meži atrodas Daugavas lielbaseinā, pārsvarā Daugavas baseinā, un tikai lieguma austrumu mala iestiepjas Ogres upes baseinā, Lantupītes apakšbaseinā. Daugavas baseinā Aizkraukles purvs atrodas uz ūdensšķirtnes starp Braslas – Dīvajas apakšbaseinu un Maizītes apakšbaseinu.[8]
Purvi ir ievērojami mitruma uzkrājēji, purvā ir 89–94% ūdens un tikai 6-11% sausnas, ko veido kūdra. Ūdens ir saistīts ar kūdru veidojošo sausnu, un smaguma spēka iespaidā aizplūst tikai kūdrā esošais brīvais ūdens. Purvi, atkarībā no to veida, ūdeni saņem no atmosfēras nokrišņiem un gruntsūdeņiem. Augstajiem purviem, kāds ir arī Aizkraukles purvs, ir raksturīga papildināšanās ar atmosfēras ūdeņiem kupola daļā, un virszemes un pazemes ūdeņiem un atmosfēras nokrišņiem perifērijā, kupolam piegulošajās zemā vai pārejas purva daļās.[5]
Augsne
labot šo sadaļuAizkraukles purvs un meži atrodas Viduslatvijas zemienes un Sēlijas paugurvaļņa augšņu rajonā[9][10] , Vidus un Ziemeļlatvijas zemienes lielu un vidēju augstā tipa kūdrāju kūdras rajonā.[11] Purva teritorijā, atbilstoši Latvijā lietotajai augšņu klasifikācijai, sastopamas zemā, pārejas un augstā purva kūdraugsnes, pēc FAO klasifikācijas – histosoli, kurās kūdras slānis biezāks par 30 cm, bet piegulošajos mežos sastopamas pushidromorfās jeb purvainās augsnes (glejaugsnes un podzolētās glejaugsnes) un velēnu podzolētās augsnes. Augsnes Aizkraukles purva teritorijā veidojušās pastāvīga lieka mitruma apstākļos, pārpurvojoties sauszemei un pārkūdrojoties galvenokārt sfagnu sūnām. Purvā dominē augstā purva kūdraugsnes, un tām raksturīga stipri skāba vides reakcija (pH 2,0-3,5), mazs pelnvielu (ap 1%) un slāpekļa (ap 1%) saturs, un tās ir maz piemērotas iekultivēšanai.[9][10]
Antropogēnā slodze uz teritoriju
labot šo sadaļuAntropogēnā slodze uz teritoriju ir neliela – tikai rudeņos tā pieaug, jo purvu apmeklē ogotāji - pēc mednieku kolektīva novērojumiem dzērveņu laikā purvu apmeklē apm. 1000 ogotāju, kas tomēr ir būtisks nemiera faktors dzīvniekiem, bet netika novērota īpaša negatīvā ietekme uz purva biotopiem. Teritorijai raksturīgi pārmitri un purvaini meži, kas nav piemēroti rekreācijai, turklāt pārvietošanos apgrūtina daudzie meliorācijas grāvji, bebru darbības pārmitrās vietas. Zināms, ka tuvākajā nākotnē tiks paplašināti kūdras ieguves lauki, kas robežojas ar dabas liegumu, un tas atstās zināmu negatīvu ietekmi uz dabas lieguma teritoriju tās austrumu daļā. Uz ziemeļiem no dabas lieguma notiek intensīva jaunā ceļa E22 būvniecība Rīga-Koknese, kas, iespējams, palielinās rekreācijas slodzi uz teritoriju.[5]
Ainavas
labot šo sadaļuDabas liegumā “Aizkraukles purvs un meži” dominē nozīmīgas augstā purva un meža ainavas, kuru raksturu mūsdienās nosaka to veidošanās apstākļi, attīstoties augstajam purvam. Teritorija atrodas salīdzinoši mazapdzīvotā vietā. Purva ainavai kopumā ir raksturīga augstā purva ainava ar pārejas purva elementiem. Purva teritorija austrumos robežojas ar ekspluatācijā esošiem kūdras ieguves laukiem.[5]
Purva ieplakas sarežģītā uzbūve nosaka to, ka arī mūsdienās purva ainavā ir vērojamas izteiktas atšķirības. Purva hipsometriski augstāko augstā purva tipa daļu, kas atrodas lieguma austrumos, veido klaja, slapja, akačaina teritorija un plakans, reljefā vāji izteikts kupols. Tā apkārtnei ir raksturīga atklāta augstā purva ainava ar nelielām, skraji augošām priedītēm un izteiktu ciņu– lāmu un ciņu-ieplaku reljefu.[5][12]
Purvā ir vairākas minerālzemes salas, uz kurām izveidojusies salīdzinoši slēgta dažādu meža tipu – gāršas, vēra, dumbrāja – ainava. Lielākajā purva salā slēgtu ainavu veido liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Apkārtējo mežu ainavas raksturu nosaka daudzveidīgi meža augšanas apstākļi, kā rezultātā izveidojusies mozaīkveida ainava, kurā dažādas ainavas nomaina cita citu. Atklātas purvu ainavas nomaina meža ainavas, kuras savā starpā arī ir atšķirīgas, bet kopumā veido noslēgtu ainavu. Aptuveni 25% purva platības apaugusi ar kokiem un krūmiem, bet purva apkaimē stiepjas plaši mežu masīvi. Tiem raksturīgi ļoti daudzveidīgi meža augšanas apstākļu tipi, kas nomaina cits citu un kuros ir liela meža augšanas apstākļu tipu daudzveidība.[13]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «LĢIA karšu serveris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 19. septembrī.
- ↑ «Aizkraukles purvs». Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 29. lpp.
- ↑ «Dabas aizsardzības pārvalde. Aizkraukles purvs un meži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 19. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 Baroniņa, V. (2011). "Daba liegums "Aizkraukles purvs un meži"". : LIFE 08NAT/LV/000449 „Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā”: 4.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 «Dabas lieguma aizsardzības plāns».
- ↑ Kalniņa A. 1995. Klimatiskā rajonēšana. Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. Latvijas daba. 2. sēj. Rīga, Preses nams, 245. lpp.
- ↑ Meirons Z., Misāns J., Mūrnieks A. 2002. Latvijas ģeoloģiskā karte. Mērogs 1 : 200000. 33.lapa (Ogre). Paskaidrojumu teksts un kartes. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests 52 lpp
- ↑ «Upju baseini».[novecojusi saite]
- ↑ 9,0 9,1 Āva R. 1971. Augsnes. Grām.: Pūriņš V. (red.). Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga, Zvaigzne, 79.-85. lpp.
- ↑ 10,0 10,1 Āva R. 1994a. Augstā purva kūdraugsnes. Grām.: Kavacs G. Enciklopēdija „Latvijas daba”, 1. sējums. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 84. lpp
- ↑ Druvietis R. (red.) 1963. Latvijas PSR kūdras fonds pēc izpētes datiem uz 1962. gada 1. janvāri. Jelgava, Latvijas hidrotehnikas un meliorācijas zinātniski pētnieciskais institūts, 856 lpp
- ↑ Nikodemus O. 2000. Latvijas ainavas. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. Jumava, Rīgā. 30 lpp
- ↑ Nikodemus O., Kalniņš G. 2000. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. Jumava, Rīgā. 91 lpp.