Air France

Francijas lidsabiedrība

Air France (oficiāli Société Air France S.A.) ir Francijas lidsabiedrība. Ietilpst Air France-KLM grupā un ir SkyTeam alianses biedrs. Galvenais birojs atrodas Tremblay-en-France pašvaldībā, un galvenā lidosta ir Parīzes Šarla de Golla lidosta.

Air France
Air France
Divas Boeing 747-400 lidmašīnas
Divas Boeing 747-400 lidmašīnas
IATA
AF
ICAO
AFR
Izsaukums
AIRFRANS
Dibināta 1933. gada 7. oktobrī
Galvenā bāze Parīze, Karogs: Francija Francija
(Parīzes Šarla de Golla lidosta)
Alianse SkyTeam
Flote 254
Galamērķi 198
Mātes kompānija Air France-KLM
Galvenā mītne Tremblay-en-France, Karogs: Francija Francija
Vadība Alexandre de Juniac
Mājaslapa airfrance.com

Lidsabiedrībai pieder meitas uzņēmums HOP!, kas veic reģionālos pārvadājumus.

Air France gaisa flotē ir Airbus un Boeing lidmašīnas.

Vēsture labot šo sadaļu

Air France tika dibināta 1933. gada 7. oktobrī, apvienojoties lidsabiedrībām Air Orient, Air Union, Compagnie Générale Aéropostale, Compagnie Internationale de Navigation Aérienne (CIDNA) un Société Générale de Transport Aérien (SGTA). Tā bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā valsts turēja 25 % kapitāldaļu. Otrā pasaules kara laikā lidsabiedrība pārcēlās uz Kasablanku Marokā.

1945. gada 26. jūnijā Francijas gaisa transporta uzņēmumi tika nacionalizēti. 1945. gada 29. decembrī Air France pārziņā tika nodots viss Francijas gaisa transporta tīkls. 1946. gada 1. janvārī izveidots uzņēmums Société Nationale Air France. 1946. gada 1. jūlijā Air France sāka lidojumus starp Parīzi un Ņujorku. 1947. gadā lidojumu galamērķi bija paplašinājušies pa visu zemeslodi. 1948. gada 16. jūnijā lidsabiedrība tika izveidota par Compagnie Nationale Air France, kurā valstij piederēja 70 % kapitāldaļu. Nākamajos gados valsts palielināja savu daļu uzņēmumā līdz gandrīz 100 %.

1953. gadā valdība lika Air France ļaut tālo lidojumu līnijas apkalpot arī privātajām lidsabiedrībām. 1960. gadā valdība iekšzemes lidojumu monopolu no Air France atdeva Air Inter. Kompensācijā Air France ieguva daļu Air Inter kapitāldaļu. 1963. gadā valdība sakārtoja lidojumu līniju sadalījumu starp Air France un privāto sektoru. Daļa Afrikas, Vidējo Austrumu, Dienvidāzijas, Austrālijas un Klusā okeāna līniju nonāca privātajām lidsabiedrībām.

1976. gadā Air France sāka izmantot virsskaņas lidmašīnas Concorde. 1986. gadā Francijas valdība atcēla noteikumus, pēc kuriem lidojumu maršruti bija sadalīti starp Air France, Air Inter un UTA.

1990. gadā ar Air France apvienojās Air Inter un UTA. 1994. gadā izveidota pārvaldītājsabiedrība Groupe Air France, kas turēja Air France un Air Inter vairākuma kapitāldaļu. 1999. gadā premjerministra Lionela Žospēna valdība nolēma Air France nodot daļējai privatizācijai. 1999. gada 22. februārī tās akcijas tika izliktas Parīzes biržā. 1999. gada jūnijā Air France un ASV Delta Air Lines noslēdza divpusēju transatlantisko sadarbību. 2000. gadā tā iestājās SkyTeam aliansē.

2003. gada maijā Air France pārtrauca Concorde virsskaņas lidmašīnu ekspluatāciju. 2003. gada 30. septembrī Nīderlandes lidsabiedrība KLM un Air France paziņoja par apvienošanos. Apvienošanās stājās spēkā 2004. gada 5. maijā. Jaunajā mātes uzņēmumā Air France-KLM 81 % kapitāldaļu ieguva Air France akcionāri (44 % Francijas valsts un 37 % privātie investori), pārējo ieguva KLM akcionāri. 2004. gada decembrī valsts pārdeva 18,4 % akciju, valsts daļa Air France-KLM noslīdēja zem 20 %.

2009. gadā Air France iegādājās 25 % akciju privatizētajā Itālijas lidsabiedrībā Alitalia. 2012. gada janvārī Air France-KLM paziņoja par trīs gadu transformācijas plānu, lai atgūtu rentabilitāti. Plānota izmaksu samazināšana, operāciju restrukturizācija, darbinieku atlaišāna.

Ārējās saites labot šo sadaļu