Airīte
Airīte ir iekonservēts dzelzceļa pieturas punkts līnijā Jelgava—Liepāja. Tas atrodas Saldus novada Zirņu pagastā pie Kuldīgas novada robežas. Pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu.
— Pieturas punkts — | |
---|---|
Airītes stacijas ēka | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Jelgava—Liepāja |
Atklāta | 1928. gadā |
Slēgta | 2001. gadā |
Pieturas punkta tips | pasažieru |
Arhitekts | A.Tramdahs |
Platformu skaits | 1 (neizmantota) |
Sliežu ceļi | 1 |
Atrašanās vieta | |
Koordinātas | 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°EKoordinātas: 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°E |
Tuvākās stacijas |
Saldus (18 km) Skrunda (10 km) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Lašupe (7 km) |
Attālums līdz Rīgai | 160 km |
Stacijas ēka kopš 2001. gada bija pamesta. 2013. gadā to iegādājās Stumburu ģimene, kas organizēja ēkas atjaunošanu. Mūsdienās Airītes stacija pieejama tūristiem, tajā izvietota neliela vēsturiska ekspozīcija.[1]
Vēsture labot šo sadaļu
Sākotnēji Airīte būvēta kā šaursliežu stacija dzelzceļa līnijas Aizpute—Saldus vajadzībām (600 mm līnija uzcelta Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā), slēgta 1929. gadā[2] pēc platsliežu posma Saldus—Skrunda uzbūvēšanas[3]. Šaursliežu stacija atradās gandrīz 4 km uz dienvidiem no tagadējās platsliežu stacijas, otrpus Liepājas šosejai, netālu no mājām "Mazskudras" un "Dižskudras".
Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka[4] celta 1928. gadā, būvējot Glūdas—Liepājas dzelzceļu. Stacijas mūra ēka uzbūvēta 1935. gadā, pēc tipveida projekta, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas.[5] Projekta autors, iespējams, ir inženieris un arhitekts Artūrs Tramdahs.[6] 1947. gadā izdota pavēle demontēt 600 mm stacijas pievedceļu (tas veda no stacijas pāri Cieceres upei Zirņu ciema virzienā).[7] Savulaik stacija kalpojusi par visai lielu tranzīta un tirdzniecības centru[nepieciešama atsauce], padomju laikos apkārtējās viensētas iznīcinātas, stacijas nozīme mazinājusies, līdz 90. gadu sākumā[8] tā slēgta. Vēlāk te bijis pieturas punkts, bet kopš 2001. gada Airītē pasažieru vilcieni nepietur.
2014. gadā Airītes stacijas ēkai piešķirts kultūras pieminekļa statuss.[9] 2015. gadā nodibināta biedrība "Airītes stacija"[10] stacijas ēkas atjaunošanai, apkārtnes sakopšanai un pārveidošanai par muzeju. 2016. gadā ar uzņēmuma "CEMEX" atbalstu sākta Airītes stacijas parka labiekārtošana.[11]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Inga Ozola. «Stumburu ģimene atjauno pamesto Airītes dzelzceļa staciju». www.lsm.lv (latviešu), 2018-07-21. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ «Zudusī Latvija - Airītes dzelzceļa stacija». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 411. lpp.
- ↑ Airītes pagaidu ēkas foto - Airītes Stacija / Railway Station Airīte | Facebook
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 156. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
- ↑ Volkova Vivanta. «“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv». LA.LV (latviešu), 2021-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskā karte
- ↑ Ceļvedis pa maršrutu Rīga—Liepāja[novecojusi saite]
- ↑ «Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ LURSOFT. «AIRĪTES STACIJA, 40008233622 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
- ↑ Airītes stacijas parka labiekārtošana, atjaunošana un saglabāšana[novecojusi saite]