Airīte

Latvijas kultūras piemineklis nr. 8889

Airīte ir iekonservēts dzelzceļa pieturas punkts līnijā Jelgava—Liepāja. Tas atrodas Saldus novada Zirņu pagastā pie Kuldīgas novada robežas. Pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu.

Airīte
— Pieturas punkts —
Airīte
Airītes stacijas ēka
Airīte (Latvijas dzelzceļi)
Airīte
Airīte
Pamatinformācija
Līnijā Jelgava—Liepāja
Atklāta 1928. gadā
Slēgta 2001. gadā
Pieturas punkta
tips
pasažieru
Arhitekts A.Tramdahs
Platformu skaits 1 (neizmantota)
Sliežu ceļi 1
Atrašanās vieta
Koordinātas 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°E / 56.7054750; 22.1719250Koordinātas: 56°42′19.71″N 22°10′18.93″E / 56.7054750°N 22.1719250°E / 56.7054750; 22.1719250
Tuvākās stacijas Saldus (18 km)
Skrunda (10 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Lašupe (7 km)
Attālums līdz Rīgai 160 km

Stacijas ēka kopš 2001. gada bija pamesta. 2013. gadā to iegādājās Stumburu ģimene, kas organizēja ēkas atjaunošanu. Mūsdienās Airītes stacija pieejama tūristiem, tajā izvietota neliela vēsturiska ekspozīcija.[1]

 
Airītes dzelzceļa stacija (pēc 1935).

Sākotnēji Airīte būvēta kā šaursliežu stacija dzelzceļa līnijas Aizpute—Saldus vajadzībām (600 mm līnija uzcelta Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā), slēgta 1929. gadā[2] pēc platsliežu posma Saldus—Skrunda uzbūvēšanas[3]. Šaursliežu stacija atradās gandrīz 4 km uz dienvidiem no tagadējās platsliežu stacijas, otrpus Liepājas šosejai, netālu no mājām "Mazskudras" un "Dižskudras".

Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka[4] celta 1928. gadā, būvējot Glūdas—Liepājas dzelzceļu. Stacijas mūra ēka uzbūvēta 1935. gadā, pēc tipveida projekta, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas.[5] Projekta autors, iespējams, ir inženieris un arhitekts Artūrs Tramdahs.[6] 1947. gadā izdota pavēle demontēt 600 mm stacijas pievedceļu (tas veda no stacijas pāri Cieceres upei Zirņu ciema virzienā).[7] Padomju laikos stacija kādu laiku kalpoja kā Saldus MRS kokmateriālu pārkraušanas punkts, pie tās atradās kokzāgētava. Atvēra veikalu un klubu ar 120 vietām.[8] Vēlāk apkārtējās viensētas iznīcināja iedzīvotāju centralizācijas ietvaros, stacijas nozīme mazinājās, līdz 1990. gadu sākumā tā slēgta. Vēlāk te bijis pieturas punkts, bet kopš 2001. gada Airītē pasažieru vilcieni nepietur.

2014. gadā Airītes stacijas ēkai piešķirts kultūras pieminekļa statuss.[9] 2015. gadā nodibināta biedrība "Airītes stacija"[10] stacijas ēkas atjaunošanai, apkārtnes sakopšanai un pārveidošanai par muzeju. 2016. gadā ar uzņēmuma "CEMEX" atbalstu sākta Airītes stacijas parka labiekārtošana.[11]

  1. Inga Ozola. «Stumburu ģimene atjauno pamesto Airītes dzelzceļa staciju». www.lsm.lv (latviešu), 2018-07-21. Skatīts: 2022-07-15.
  2. «Zudusī Latvija - Airītes dzelzceļa stacija». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-07-15.
  3. Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 411. lpp.
  4. Airītes pagaidu ēkas foto - Airītes Stacija / Railway Station Airīte | Facebook
  5. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 156. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  6. Volkova Vivanta. «“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv». LA.LV (latviešu), 2021-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
  7. PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskā karte
  8. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  38. lpp.
  9. «Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-07-15.
  10. LURSOFT. «AIRĪTES STACIJA, 40008233622 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-07-15. Skatīts: 2022-07-15.
  11. Airītes stacijas parka labiekārtošana, atjaunošana un saglabāšana[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu