Atvērt galveno izvēlni

Agnis Andžāns (dzimis 1952. gada 19. augustā, Rīgā) ir latviešu matemātiķis, Dr.hab.mat., profesors, izglītības darbinieks un mācību grāmatu autors. Izveidojis Latvijas Universitātes A. Liepas Neklātienes matemātikas skolu jaunajiem matemātiķiem, apmācījis daudzus Latvijas matemātiķus, sagatavojis jauniešus starptautiskajām olimpiādēm.

Agnis Andžāns
Agnis Andžāns
Agnis Andžāns
Personīgā informācija
Dzimis 1952. gada 19. augustā (67 gadi), Rīga
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika

Latvijas Universitātē no 1971. līdz 2012. gadam strādājis dažādos amatos: laborants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais pasniedzējs, docents, profesors, LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas vadītājs.

Izglītība, zinātne un darbsLabot

Bērnībā kļūt par matemātiķi nebija gatavojies, bet uzdevumu risināšana Andžānam patika jau kopš 3.— 4. klases. Tā kā veselības dēļ sapnis par astronomiju bija jāatmet, sāka apsvērt domu par politisku darbību. Taču Prāgas pavasara sagrāves iespaidā saprata, ka tā laika sistēmā darbojoties, pārmaiņas nevar panākt. 1969. gadā pabeidza Rīgas L. Paegles 1. vidusskolu. Laikā, kad Andžāns sāka studēt LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, viņam tikko bija palikuši 17 gadi. Studijām izvēlējās eksaktās jomas, jo tās cilvēka personībai deva lielāku brīvību, nekā tas būtu humanitārajā jomā. [1]

Drīz pēc studiju uzsākšanas sāka vadīt matemātikas pulciņu vidusskolā, kuru nesen bija pabeidzis. Skolas laikā bija piedalījies arī Vissavienības matemātikas olimpiādēs, un bija novērojis, ka Ļeņingradas un Maskavas skolēniem ir augstāks matemātisko zināšanu līmenis nekā Latvijas pārstāvjiem. Tāpēc vienlaikus ar studijām (1969—1974) un darbu LVU Skaitļošanas centrā (1971—1984) nodarbojās arī ar matemātikas mācīšanas metodiku. Kā arī savus metodiskos ieteikumus publicēja dažādos izdevumus un organizēja dažādus matemātikai piesaistošus pasākumus.[1]

1984. gadā sāka strādāt par LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecāko pasniedzēju un 1988. gadā aizstāvēja zinātnisko darbu fizikas un matemātikas kandidāta grāda iegūšanai, 1991. gadā kļuva par  Vispārīgās matemātikas katedras docentu. Kopš 1995. gada ir matemātikas habilitētais doktors. 1997. gadā tika ievēlēts par LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesoru.[1]

Kopš savas pedagoģiskās darbības sākuma Andžāns centās attīstīt padziļinātu matemātikas mācīšanas sistēmu, kas jebkuram apdāvinātam skolēnam dotu iespēju apzināties un attīstīt spējas, mācoties jebkurā Latvijas skolā. Apmācības sistēma tika izveidota paralēli skolas izglītībai — LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skola un matemātikas olimpiāžu sistēma. Latvijas Universitātes A. Liepas Neklātienes matemātikas skolu vadījis no 1979. gada līdz 2010. gadam. Laika gaitā Andžāns LU A. Liepas NMS pilnveidoja un paplašināja, izveidojot to par padziļinātas matemātikas mācīšanas centru Latvijā. Agņa Andžāna ieguldīto darbu matemātikas padziļinātā mācīšanā novērtē ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē — saņemti citu valstu un starptautisku organizāciju piešķirtie apbalvojumi.[1]

Kopš astoņdesmito gadu sākuma Latvijas skolēnu izlases Vissavienības olimpiādēs bija labākās. Ilgu laiku vienīgais izlašu vadītājs un treneris bija tieši Andžāns. Latvija kopš 1990. gadiem piedalās starptautiskajās olimpiādēs. Izlases sagatavošanā ir piedalījušies vairāki Andžāna kādreizējie skolēni (arī starptautisko olimpiāžu dalībnieki), katrs pārzināja savu jomu: Juris Smotrovs — algebra; Andris Ambainis, Ainārs Galvāns, Filips Jeļisejevs — kombinatorika; Kalvis Apsītis — matemātiskā analīze un skaitļu  teorija; Aivars Bērziņš — skaitļu teoriju. Tā kā Andžāna pārziņā bija vispārējā sagatavošana un ģeometrija, tad LU izveidoja akadēmisko kursu — Olimpiāžu uzdevumu risināšanas praktikumu (kopš 1997. gada).[1]

Strādājot Latvijas Universitātē, sagatavoja virkni akadēmisku kursu: elementārās matemātikas speciālās metodes, elementārās matemātikas vispārīgās metodes, skaitļu teorija, kombinatorikas elementi, algoritmu un automātu teorija, kombinatoriskie algoritmi. Izveidoja arī LU matemātikas maģistrantūras apakšvirzienu Modernā elementāra matemātika.[1]

Akadēmiskie kursiLabot

  • Elementārās matemātikas speciālās metodes,
  • Elementārās matemātikas vispārīgās metodes,
  • Olimpiāžu matemātikas praktikums,
  • Skaitļu teorija, Kombinatorikas elementi,
  • Algoritmu un automātu teorija,
  • Kombinatoriskie algoritmi,
  • Diskrētā matemātika un algebra,
  • Diskrētā matemātika,
  • Matemātiskā loģika un kopu teorija,
  • Pierādījuma jēdziena evolūcija matemātikā. [1]

Zinātniski pētnieciskā darbībaLabot

  • Algoritmu teorija,
  • Automātu teorija,
  • Kombinatorika,
  • Jaunu matemātikas mācīšanas metožu izstrāde un ieviešana,
  • Izglītības informatizācijas problēmas.[1]

Publicējis vairāk nekā 100 zinātniskās publikācijas, vairāk nekā 170 mācību literatūras darbus un apmēram 500 rakstus periodikā.[1]

Zinātniskās publikācijas (skaits):

  • Monogrāfijas — 7
  • Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos — 90
  • Konferenču tēzes — 41

Publicētā mācību literatūra (skaits):

  • Mācību grāmatas — 11
  • Mācību līdzekļi — 141
  • Populārzinātniski / metodiskie raksti — 17

Paralēli darbam LU vadījis arī nodarbības skolēniem un skolotājiem par matemātikas sacensību uzdevumu risināšanu.[1]

Nozīmīgākās publikācijas pēdējo gadu laikāLabot

  • A. Andžāns, B. Johannesson. Dirichlet Principle. Rīga, LU, 2005. - 148 pp
  • A. Andžāns, I. Bērziņa. Research Possibilities for Middle and High School Students: Perspectives via Computer Science. - Department of mathematics Report Series. Vol. 14, Česke Budejovice, USB, 2006. - pp. 52 - 56.
  • A. Andžāns, I. Bērziņa, D. Bonka. The "Baltic Way" Contest. - WFNMC Journal "Mathematics Competitions", Volume 19 Number 2, 2006. - pp. 31 - 41.
  • B. Grevholm, R. Reys, P. Sullivan, A. Andžāns, S. Chio-Koh. Rethinking Doctoral Programms in Mathematics Education. - Proc. 11th Int. Congress on Math Edu., DG12, Rīga, Univ. of Latvia, 2008. - pp. 5-9.
  • B. Koichu, A. Andžāns. Mathematical Creativity and Giftedness in Out-Of-School Activities. In: Creativity in Mathematics and the Education of Gifted students, eds R. Leikin., A. Breman, B. Koichu, SENSE Publishers, 2009. - pp.285 - 307. [1]

Zinātniski organizatoriskā darbībaLabot

LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas vadīšana, LU matemātikas maģistrantūras apakšvirziena "Modernā elementārā matemātika" izveide un vadīšana, LU matemātikas maģistrantūras programmas vadīšana, matemātikas padziļinātas mācīšanās sistēmas izveide un vadīšana Latvijas mērogā, starptautiskās matemātikas olimpiādes "Pilsētu turnīrs" vadīšana (viceprezidents), Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas investīciju projekta izglītošanas informatizācijas daļas vadītājs, Latvijas - Islandes projekta "LAIMA" vadītājs, "NORD + NEIGHBOURS" projekta "Publishing books in olympiad mathematics" vadītājs, Pasaules Matemātisko sacensību federācijas komsijas loceklis, ~ 25 starptautisku kongresu/konferenču programmu komiteju un/vai orgkomiteju loceklis/vadītājs, etc. [1]

Līdzdalība zinātniskās organizācijāsLabot

Latvijas Matemātikas biedrība, Amerikas matemātikas asociācija, Vācijas matemātikas didaktikas biedrība, žurnāla "Квант" redakcijas padome, žurnāla "Integrālis" (Armēnija) redakcijas padome, žurnāla "Zvaigžņotā Debess" atbildīgais redaktors, žurnāla "Matematika ir matematinis modeliavimas" (Lietuva) redakcijas padome, u.c.[1]

Apbalvojumi un goda nosaukumiLabot

  • Triju Zvaigžņu ordenis par darbu zinātnē un izglītībā (1996),
  • Starptautiskā Pāla Erdēša medaļa (1998),
  • LR Ministru kabineta Goda diplomi (1999. – divas reizes, 2000., 2001., 2002., 2003., 2004.),
  • Latvijas Republikas Ministru kabineta balva (2006),
  • Ata Kronvalda prēmija (1989, 1992),
  • Latvijas Matemātikas biedrības medaļa (2000),
  • Gerharda Rego medaļa (Igaunijas Matemātikas biedrība, 1997),
  • “Gazeta Matematica” medaļa (Rumānijas Matemātikas biedrība, 1999),
  • Starptautisko matemātikas olimpiāžu 40 gadu jubilejas medaļa (1999),
  • Polijas Matemātikas biedrības medaļa (2003),
  • LR IZM Atzinības raksti (1997., 2000., 2001.),
  • Amerikas matemātikas skolotāju asociācijas atzinības raksts (1999),
  • Rīgas “Zelta pildspalva” Nr. 1 (1995).

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 LU A.. Liepas Neklātienes matemātikas skolas arhīvs

Ārējās saitesLabot