Agnis Štifts (1923–2020) bija latviešu ārsts internists, endokrinologs un izglītības darbinieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (1998).[1]

Agnis Štifts
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 13. septembrī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2020. gada 10. jūlijā (96 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Rīgas Medicīnas institūts, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Kristaps Rudzītis, Nikolajs Skuja
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1923. gada 13. septembrī Rīgā. Mācījās Rīgas Franču licejā (1930-1942), strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas 53. pamatskolā (1944-1947), studēja LVU Medicīnas fakultātē (1944-1950). Strādāja par iekšķīgo slimību terapeitu un terapijas nodaļas vadītāju Jaunjelgavas slimnīcā un ambulancē (1950-1958).

Pēc profesora K. Rudzīša uzaicinājuma 1958. gadā Agnis Štifts uzsāka strādāt Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Fakultātes terapijas katedrā un klīnikā kā asistents un P. Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas endokrinoģijas nodaļas, vēlāk Endokrinoloģijas centra pirmais vadītājs. 1964. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju "Asins formelementu, saistaudu tuklo šūnu un eozinofilo leikocītu novirzes dažu diurētisko līdzekļu ietekmē". Ilgstoši bija Latvijas Endokrinologu asociācijas Sertifikācijas komisijas vadītājs.

Pasākumā "Gada balva medicīnā 2014" Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju Agnim Štiftam piešķīra balvu par mūža ieguldījumu medicīnā.[2]

  • Cukurslimība. Rīga: Zinātne, 1987. - 142 lpp.
  • Mans ceļš Dieva labvēlībā. Rīga: LEA, 2018. - 92 lpp.

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • LZA goda doktors (1998)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira (2003)
  • LĀB un VM Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā (2015)

Ārējās saites

labot šo sadaļu