Aglutinējoša valoda
Aglutinējoša valoda, arī aglutinatīva valoda (latīņu: agglutinare — ‘pielīmēt’), ir sintētiska valoda, kurā vārdu un morfēmu veido ar aglutināciju, tas ir, ar vārdu atvasināšanu, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem ir tikai viena nozīme. Aglutinējošām valodām ir raksturīga arī fleksija (vārdu locīšana). Aglutinējošu valodu vidū ir somugru, tjurku, japāņu un korejiešu valoda.
Piemēri
labot šo sadaļuPiemēram, apskatot illatīvu (‘kurp?’), kas ir viens no 6 lokatīva locījumiem igauņu valodā, redzama tās aglutinatīvā daba:
Locījums | Viensk. | Daudzsk. |
---|---|---|
Nominatīvs | maja (māja) | majad (mājas) |
Illatīvs | majasse (uz māju) | majadesse (uz mājām) |
Daudzskaitlī esošais afikss -d netiek mainīts — illatīva afikss -esse tiek pievienots pēc tā.
Salīdzinot ar igauņu valodas aglutinatīvo pieeju, latviešu valodas risinājums ir analītiskāks (prepozīcijas ‘uz’ izmantošana), taču vārda ‘māja’ galotnes saskaņošanās ar prepozīcijas jautājumu (‘uz māju’) ir fleksīvs process.
Pretstatā somugru valodām, kurās iespējami ļoti kompleksi lietvārdu atvasinājumi, japāņu valoda, kas arī tiek klasificēta kā aglutinatīva, lietvārdu gramatiskās attieksmes risina ar salīdzinoši vienkāršām partikulām. Sarežģītākie lietvārdu atvasinājumi, kas japāņu valodā ir iespējami ir vārds + daudzskaitļa afikss + partikula, piemēram, bokurano "mūsu", no boku "es", -ra daudzskaitļa afikss, -no ģenitīva partikula. Aglutinācija vairāk izpaužas darbības vārdos, kas ir ļoti regulāri (kārtni) un pieņem dažādus afiksus, lai atspoguļotu sarežģītas izteiksmes. Piemēram, tabetakunakatta ("(persona atkarībā no konteksta) negribēja ēst") tiek konstruēts sekojoši:
- 食べる (taberu) — nenoteiksme;
- 食べたい (tabetai) — (persona atkarībā no konteksta) es gribu ēst;
- 食べたくない (tabetakunai) — es negribu ēst;
- 食べたくなかった (tabetakunakatta) — es negribēju ēst.
Augstāk redzamās galotnes ir ļoti regulāras un visiem šī veida darbības vārdiem būs vienādas. Arī ciešamo kārtu japāņu valodā atvasina ar afiksu, pārējie afiksi no tā nemainīsies, piemēram, ciešamās kārtas locījums taberaretakunakatta ("es negribēju tikt apēsts") ir tāds pats kā darāmās kārtas locījums izņemot ciešamās kārtas afiksu rare.
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Aglutinējoša valoda" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aglutinējoša valoda.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |