Lidmašīna

Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību^[1] (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem). Lidmašīna spēj pārvietoties atmosfērā ar lielu ātrumu, izmantojot spārnu cēlējspēku, lai noturētos gaisā (gaisa kuģus, kas izmanto vertikāli novietota propellera cēlējspēku, sauc par helikopteriem). Atšķirībā no planieriem, lidmašīnām ir dzinēji. Vairumam lielo pasažieru un militārām lidmašīnām ir reaktīvie dzinēji, kas ļauj tām lidot augstu un ar lielu ātrumu. Mazās lidmašīnas joprojām izmanto iekšdedzes dzinējus un propellerus, jo reaktīvie dzinēji ir dārgi un tērē daudz degvielas.

Atšķirības no citiem lidaparātiem labot šo sadaļu

Lidmašīnas paceļas, izmantojot cēlējspēku, kas iedarbojas uz lidmašīnas spārniem, tai kustoties uz priekšu. Citi lidaparāti, piemēram, helikopteri, paceļas vertikāli, izmantojot propellerus, gaisa baloni paceļas, kad tos piepildošās gāzes blīvums tiek samazināts tik tālu, ka tas ir mazāks par gaisa blīvumu (Arhimēda spēks), raķetes kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas, kosmosa kuģi lido ārpus Zemes atmosfēras un tā tālāk.

Tātad, galvenā atšķirība no citiem lidaparātiem ir tā, ka lidmašīnu pacelšanos un spēju noturēties gaisā nodrošina nekustīgi spārni. Ir lidaparāti, kuriem arī spārni, bet, piemēram, ornitopteriem tie kustas, savukārt raķetēm tie ir paredzēti, lai neradītu turbulenci un stabilizētu kustības virzienu.

Lidmašīnu vadīšana labot šo sadaļu

Katrai lidmašīnai ir trīs galvenās vadības sistēmas:^{[nepieciešama atsauce]}

gāzes sviras,
vadības kolonna,
stūres pedāļi.

Lidojumu vēsture labot šo sadaļu

1840. gadu beigās angļu izgudrotājs Džordžs Keilijs uzbūvēja planieri, kas varēja pacelt vienu cilvēku. Planieri pacēla ar vilcēja palīdzību. Pēc tam daudzi mēģināja pacelties gaisā gan ar tvaika, gan ar iekšdedzes dzinēju darbinātās mašīnās. Taču tikai 20. gadsimta sākumā brāļi Raiti veica pirmo sekmīgo lidojumu.^[2]

Lidmašīnu katastrofas labot šo sadaļu

Vislielākā lidmašīnu katastrofa pēc upuru skaita notika 1977. gada 27. martā Spānijai piederošajās Kanāriju salās. Toreiz Tenerifes lidostā sadūrās divas Boeing 747 lidmašīnas. Upuru skaits sasniedza 583 cilvēkus, izdzīvoja 61 cilvēks. Vēl lielāka katastrofa pēc bojā gājušo skaita bija 2001. gadā, kad notika 11. septembra uzbrukums ASV. Tomēr tā netiek ierindota pirmajā vietā, jo tajā bija iesaistītas četras lidmašīnas, kas savstarpēji nesadūrās un katra ietriecās ēkās vai zemē citā vietā.