Adalberts Becenbergers

Adalberts Becenbergers; Adalbert Bezzenberger
Personīgā informācija
Dzimis	1851. gada 14. aprīlī ; Kasele, Hesenes kūrfirste; ( Vācija)
Miris	1922. gada 31. oktobrī (71 gads); Kēnigsberga, Vācija; (Kaļiņingrada, Krievija)
Tautība	vācietis

Adalberts Becenbergers (vācu: Adalbert Bezzenberger, dzimis 1851. gada 14. aprīlī, miris 1922. gada 31. oktobrī) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks. Kēnigsbergas universitātes profesors, vairākkārt tās rektors. Viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem. Prūsijas muzeja direktors. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) goda loceklis.

Dzimis Kaselē. Studējis indoeiropiešu valodas Getingenes un Minhenes universitātēs (1869–1874). Docents Getingenes universitātē (1874–1880). No 1880. gada - Kēnigsbergā.

Organizējas arheoloģiskos izrakumus Austrumprūsijā. Pētījumi lietuviešu, kursenieku un latviešu valodniecībā. Daži pētījumi kopā ar Augustu Bīlenšteinu. Becenbergera Lettische Dialektstudien ir pirmais zinātniskais apcerējums par latviešu valodas izloksnēm.

Darbi

Beiträge zu Geschichte der Litauischen Sprache. auf Grund litauischer Texte des 16. und 17. Jahrhunderts. Peppmüller Verlag, Göttingen 1877.
Die Kurische Nehrung und ihre Bewohner Engelhorn, Stuttgart 1889 (Forschungen zur deutschen Landes- und Volkskunde; 3-4).
Lettische Dialektstudien. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 1885.
Litauische Forschungen. Beiträge zur Kenntniss der Sprache und des Volkstumes der Litauer. Peppmüller Verlag, Göttingen 1882.
Über der Sprache der Preußischen Letten. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 1888.
Sitzungsbericht der Altertumsgeschichte Prussia. 1892.

Ārējās saites

THE FOUNDER OF BALTIC PHILOLOGY: ADALBERT BEZZENBERGER (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.