Nelabums

Nelabums jeb slikta dūša ir diskomforts vēdera apvidū ar sajūtām, ka sāksies vemšana. Tas var būt bez vemšanas, tomēr dažkārt to pavada arī vemšana.

Galvenie cēloņi, kas izraisa nelabumu ir jūras slimība, reibonis, ģībonis, gastroenterīts un saindēšanās ar ēdienu. Nelabums ir blakusparādība vairākiem ārstniecības līdzekļiem, vēža ķīmijterapijai, gremošanas traktu kairinošām zālēm un pārtikas produktiem, rīta nelabumam grūtniecības laikā. Nelabumu var izraisīt arī nemiers, riebums un depresija.^[1]^[2]^[3]

Nelabumu novērš ar pretvemšanas līdzekļiem, piemēram, dimenhidrinātu, metoklopramīdu vai ondansetronu.

Atsauces

↑ «Stress symptoms: Effects on your body, feelings and behavior». Mayo Clinic. (angliski)
↑ «Diagnostic Criteria: Clinical Guidelines for the Management of Anxiety». PubMed. (angliski)
↑ «Disease Information for Stress/Emotional/Physical: Clinical Manifestations». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 29. aprīlī. (angliski)

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[S1-1] «Stress symptoms: Effects on your body, feelings and behavior». Mayo Clinic. (angliski)

[S2-2] «Diagnostic Criteria: Clinical Guidelines for the Management of Anxiety». PubMed. (angliski)

[S3-3] «Disease Information for Stress/Emotional/Physical: Clinical Manifestations». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 29. aprīlī. (angliski)

[1]

[2]

[3]