6 Hēbe
Hēbe, arī 6 Hēbe, oficiāli 6 Hebe ir asteroīds ar diametru apmēram 185 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.
 Hēbes 3D modelis | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Kārlis Ludvigs Henke |
| Atklāšanas datums | 1847. gada 1. jūlijā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (6) Hebe |
| Citi nosaukumi [1] | 1947 JB |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 2.914 AU [1] |
| Perihēlijs | 1.9367668 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2.4253514 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0.2014490[1] |
| Apriņķojuma periods | 3.78 a [1] |
| Slīpums | 14.74817°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 138.70362°[1] |
| Pericentra arguments | 239.40791°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | ~ 185.18km [2] |
| Ģeometriskais albedo | 0.2679[2] |
| Asteroīdu spektru tipi | S |
| Redzamais spožums | 10.2 [3] |
| Absolūtais spožums | 5.71 H [1] |
.svg){kind=small}
Objektu 1847. gada 1. jūlijā atklāja vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke). K.Henkem tas bija jau otrs atklātais asteroīds, 1845. gadā viņš bija atklājis Astraju. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Kārlis Frīdrihs Gauss asteroīdam ieteica grieķu dievietes Hēbes vārdu. Hēbe grieķu mitoloģijā ir jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita.[4]
Hēbe ir piektais spožākais asteroīdu joslas objekts pēc Vestas, Cereras, Irīdas un Pallādas. Hēbe ir arī neparasti masīvs asteroīds, tā masa atbilst apmēram 0,5 % no kopējās asteroīdu joslas masas, lai arī pēc izmēra Hēbe nav pat starp 20 lielākajiem objektiem. Hēbe tiek uzskatīts par H hondrītu meteorītu avotu, šādi ir apmēram 40 % meteorītu.
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |