19 Fortūna
Fortūna, arī 19 Fortūna ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Fortūna centrā virs Krabja miglāja | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Džons Hainds |
Atklāšanas datums | 1852. gada 22. augustā |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (19) Fortuna |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1] | |
Afēlijs | 2,829 AU [1] |
Perihēlijs | 2,0536009 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2,4414347 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,1588549[1] |
Apriņķojuma periods | 3,81 a [1] |
Slīpums | 1,57374°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 211,15552°[1] |
Pericentra arguments | 182,23242°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | 200 km[2] |
Sideriskais periods | 7,4432 h [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,037[2] |
Asteroīdu spektru tipi | G [2] |
Redzamais spožums | 10,97[3] |
Absolūtais spožums | 7,13 H [1] |
Asteroīdu atklāja 1852. gada 22. augustā angļu astronoms Džons Hainds Bišopa observatorijā Londonā. Haindam tas bija sestais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīds nodēvēts veiksmes dievietes Fortūnas vārdā, vārdu izvēlējās Dž. Hainds pēc Džordža Bišopa pilnvarojuma.[4] Fortūna grieķu mitoloģijā ir laimes, gadījuma un veiksmes dieviete.[5]
Fortūna ir viens no lielākajiem asteroīdu joslas objektiem. Tā virsma ir stipri izrobota, klāta ar tumšiem, vienkāršiem organiskajiem savienojumiem, t.sk. tolīniem. Asteroīdam ir neparasti zems albedo. 1993. gadā Fortūnu pētīja Habla kosmiskais teleskops, tika atklāts, ka objektam ir gandrīz sfēriska forma, pavadoņi netika konstatēti.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (19) Fortuna
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 19 Fortuna
- ↑ (19) Fortuna
- ↑ Lutz Schmadel, Dictionary of Minor Planet Names[novecojusi saite]
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |