1866 Sīsifs

Sīsifs
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Pauls Vilds
Atklāšanas datums	1972. gada 5. decembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(1866) Sisyphus
Citi nosaukumi [1]	1972 XA
Mazo planētu kategorija	Apollona tipa asteroīds
Orbitālie parametri
	Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5)
Afēlijs	2,913 AU
Perihēlijs	0,8744214 AU
Lielā pusass (rādiuss)	1,8939135 AU
Ekscentricitāte	0,5382992
Apriņķojuma periods	2,61 a
Slīpums	41,18743°
Uzlecošā mezgla garums	63,5563°
Pericentra arguments	293,05608°
Zināmie pavadoņi	1 (?)
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 8,48 km
Sideriskais periods	2,4 h
Ģeometriskais albedo	0,15
Asteroīdu spektru tipi	S
Redzamais spožums	17,27
Absolūtais spožums	12,4

Sīsifs, arī 1866 Sīsifs ir asteroīds ar diametru apmēram 8,5 km. Objekts ir Zemei tuvais asteroīds, pieder Apollona tipa asteroīdu grupai, ir šīs grupas lielākais pārstāvis.

Asteroīdu atklāja 1972. gada 5. decembrī šveiciešu astronoms Pauls Vilds (Paul Wild) Cimmervaldes observatorijā. Objektu nodēvēja par Sīsifu — Sīzifs sengrieķu mitoloģijā ir Senās Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus. Par sodu viņam jāveļ kalnā akmens, kas sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā un darbs jāsāk no gala.^[4]

Sīsifa orbīta pārklāj Zemes orbītu un asteroīds regulāri pietuvojas Zemei. 2071. gada 24. novembrī tas pietuvosies mums tikai 0,1158 AU attālumā. Sīsifs pieder S tipa asteroīdiem, sastāv no silikātu minerāliem.

1985. gadā, kad Sīsifs atradās tikai 0,25 AU attālumā no Zemes, tas tika pētīts, izmantojot Aresibo radioteleskopu. Tolaik tika noskaidrots asteroīda diametrs, kā arī tam tika atklāts neliels pavadonis. Par pavadoņa eksistenci tika paziņots tikai 2007. gada decembrī, parametri nav zināmi.^[5]