Atvērt galveno izvēlni

1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons

1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons (vācu: Bataillon Meiers zur besonderen Verwendung lettisches 1) bija militāra latviešu soda vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 5. robežapsardzības pulkā 1944. gada augustā.[1]

1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons
Armed forces red triangle.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1944
Pakļautība Krukenberga kaujas grupa
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Rīga aizstāvības kaujas
Komandieri
Komandieri Jānis Maksis Meiers
Arnolds Jēkabs Ķīsis

IzveidošanaLabot

1944. gada jūnijā, pēc vairākkārtējiem leģiona ģenerālinspektora Bangerska lūgumiem, Ostlandes SS un policijas komandieris ģenerālis Frīdrihs Jekelns pieņēma lēmumu atļaut latviešu soda bataljona izveidi, tā formēšanu Bolderājā nodeva juristam un kapteinim Jānim Meieram. Bataljonu uzsāka formēt no sodītiem vai izmeklēšanā atrodošiem karavīrus, kas atradās Centrālcietumā, Termiņcietumā un Salaspils koncentrācijas nometnē, vispirms izskatot katra apsūdzētā vai notiesātā lietas apstākļus. Pulka vīriem uz apģērba bija jānēsā sarkans trijstūris kā atšķirības zīmes soda vienībai.

Bataljona atlases komisijai piešķīra pilnvaras no ieslodzījuma savām vajadzībām izņemt jebkuru cietumnieku, neatkarīgi no piespriestā soda, tostarp uz nāvi notiesātos. Rekrūtēšanas specifikas dēļ štābu daļēji veidoja virsnieki ar juridisko izglītību un 1944. gada 1. jūlijā bataljona rindās bija 19 virsnieki, 70 instruktori un 295 kareivji, apmācības ilga līdz jūlija beigām, kad bataljonu iesaistīja Rīgas aizsardzības cīņās[1].

Dienesta gaitasLabot

Ar ienaidnieka spēku iebrukumu Tukumā bataljonu, bez smagajiem ieročiem, līdz ar vairākiem robežapsardzības pulkiem ieskaitīja SS pulkveža Krukenberga kaujas grupā. Pozīcijās bataljons pavadīja pusotru mēnesi; par spīti bataljona sastāvam nebija neviena dezertēšanas gadījuma vai citu pārkāpumu. Bataljona aizsardzības iecirknis bija Slokas ielas apvidus pilsētas ziemeļrietumos.

Par priekšzīmīgo uzvedību un ieguldījumu pilsētas aizsardzībā pulkvedis Krukenbergs, kas bija arī apriņķa tiesas priekšnieks, dzēsa visu bataljona vīru nodarījumus. Par bataljona komandieri kļuva komandiera vietnieks kapteinis Arnolds Ķīsis, kura vadībā bataljonu 1944. gada augustā iekļāva 5. robežapsardzības pulkā[1].

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1985, 9.sējums, 458. lpp