Vikipēdija

Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga"

(Pāradresēts no „Zum goldenen Füllhorn”)

Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" (vācu: alt-schottische Oberloge „Zum goldenen Füllhorn” in Liefland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Rīgas ložas "Pie zobena" (Zum Schwerdt) un pie 1768. gadā dibinātajām īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušajām Rīgas ložām "Pelikāns" (Zum Pelikan) un "Zelta ābols" (Zum goldenen Apfel). Virsloža strādāja Prūsijas Karaliskās mātes ložas "Pie trim zemeslodēm" („Zu den drei Weltkugeln”) vecskotu ložu rituālā.

Vidzemes vecskotu virsložas "Zum goldenen Füllhorn" ģerbonis (pašā vidū) (no K.Broces kolekcijas).

Pakļautība labot šo sadaļu

Vidzemes vec-skotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" kopā ar Kurzemes vec-skotu virsložu "Ernests pie sarkanā ērgļa" (Ernst zum rothen Adler) pakļāvās direktorālajai lielložai "Pie trim zemeslodēm" Striktās Observances sistēmā. Savukārt pēc Stingrās uzraudzības sistēmas pārveides 1772. gadā Vidzemes un Kurzemes vec-skotu virsložas pakļāvās augstākajam lielmeistaram Braunšveigas hercogam Ferdinandam. Pēc lielmeistara barona fon Hunda nāves par Stingrās uzraudzības ordeņa vadītāju Volfenbuteles (Wolfenbüttel) konventā 1778. gada 28. jūlijā - 27. augustā tika ievēlēts Sēdermanlandes hercogs Kārlis un Livonijas prefektūra ar Rīgas kapitula komtura Baltazara fon Bergmana (ordeņa bruņinieka vārds: Balthazar eques a columna aurea coronata) pūliņiem tika pacelta neatkarīgas prefektūras statusā (Livonijas kapituls "Tempļa pils"). Nodibinoties Krievijas nacionālajai lielložai kņaza Gavrila Gagarina vadībā 1779. gadā, loža atteikusies tai pakļauties un no Striktās observances lielmeistara Braunšveigas hercoga Ferdinanda saņēmusi atbilstošu atļauju. Pēc 1782. gada, kad tika nodibināta Striktās Observances VIII. provinces direktorija Maskavā, vecskotu loža mainīja pakļautību.

Dibināšana un darbības apturēšana labot šo sadaļu

Vidzemes vecskotu loža dibināta 1768. gadā Vidzemes ceturto ("skotu meistara") grādu sasniegušajiem ložu brāļiem, kas bija strādājuši ložās „Zum Schwerdt”, Zum Pelikan un Zum goldenen Apfel. Darbojusies līdz 1794. gadam, kad tā pārtrauca darbību pēc Rīgas gubernatora neoficiāla ieteikuma sakarā ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas II vēlēšanos.

Ceturtā grāda ložas darbības atjaunošana labot šo sadaļu

Senā un akceptētā skotu rituāla ceturto grādu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem Vācijas brīvmūrnieku 33. un pēdējā grāda Augstākā rāte 2005. gadā nodibināja perfekcijas ložu „Clavis Rigensis”, kas kopš 2007. gada darbojas suverēnās Latvijas AASR Augstākās rātes vadībā.

Virsložas brāļi labot šo sadaļu

Virsmeistars labot šo sadaļu

  • fon Zīverss (von Sivers), Pēteris, grāfs (1754-?). Vidzemes guberņas maģistrs, galma padomnieks (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Vidzemes vecskotu virsložas „Zum goldenen Füllhorn” virsmeistars (1790).

Skotu meistari labot šo sadaļu

  • fon Bergmanns, Baltazars (1736-1789). Jurists, galma padomnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā un Jēnā. Baznīcas notārs Rīgā (1761), Prūsijas brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs (1763-1767), tieslietu kolēģijas advokāts Sv.Pēterburgā (1764-1773). Vidzemes hoftiesas loceklis (1773-1783). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis (1768-69), Sv.Pēterburgas ložas „Urania” dibinātājs un goda loceklis (1773). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ dibinātājs (1765), krēsla meistars (līdz 1779). Striktās Observances VII.provinces prefektūras „Tempelburg“ kapitulārs, kapitula komturs (1782) ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, delegāts Volfenbuteles konventā (1778). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.
  • fon Bergmanns, Liborijs (1754-1823). Mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Studējis teoloģiju Leipcigā, filozofijas doktors (1784). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. Barona fon Budberga ģimenes skolotājs (1779). Diakons (1880). 1783. gadā atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. Nodibinātājis „Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ („Literärisch-Praktische Bürgerverbindung“), tās goda loceklis (1821). Sv. Pētera draudzes mācītājs (1790) un virsmācītājs (1800). Konsistorijas loceklis. Dibinājis Vidzemes mākslas muzeju (1816). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (līdz 1790). 4.grāds (1790).
  • fon Brekers, Haralds Gustavs (1758-). Rīgas pilsoņu tiesas sekretārs (1790), Vidzemes hoftiesas sekretārs (1803-1806), galma padomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (1790). 4.grāds (1790).
  • Foss, Jakobs Johans (Voss) (1737-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1790). 4.grāds.[1]
  • Holsts, Baltazars (1759-1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ mantzinis. 4.grāds.
  • Okeforts, Jakobs Gustavs (1721-). Kolēģijas asesors, Rīgas muitas departamenta direktors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks un goda loceklis (1790). 4.grāds.
  • Krigsmanns, Nikolajs (1760-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ 1.pārraugs (1790). 4.grāds.
  • Ellingers, Johans Kārlis Ludvigs (1756-). Tirgotājs, vēlāk ekonomists (1822). Sv.Pēterburgas ložas „Urania“ brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ ceremonijmeistars (1790). 4.grāds. Sv.Pēterburgas ložas „Liesmojošā zvaigzne“ brālis (1815).[1]
  • Griteds, Tomass (1725-). Vidzemē dzīvojošs skotu tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790). 4.grāds.[1]
  • fon Bergmanns, Gustavs (1749-1814). Mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, studējis teoloģiju Leipcigā. Mācītājs Āraišu (1771), Mazsalacas (1780) un Rūjienas draudzēs (1785-1814). Mazsalacas, vēlāk Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks (1782). Veicis vakcināciju pret bakām Vidzemē — aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Vidzemes virskonsistorijas asesors (1807). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1785). 4.grāds (1790).
  • Darbis, Jozefs Frīdrihs Augusts (). Gleznotājs. Dzīvojis Kurzemē (1773), vēlāk Rēvelē, Sv.Pēterburgā, Berlīnē. Berlīnes mākslas akadēmijas loceklis (1796). Rēveles ložas „Isis” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis. 4.grāds (1790).[1]
  • fon Freilihs (von Freulich), Pēteris (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Striktās Observances Rīgas prefektūras kapitula pārstāvis ar vārdu Petrus eques a speculatione Striktās Observances VIII. provinces direktorijā Maskavā (1782-83). Maskavas rozenkreiceriešu ordeņa „teorētiskā grāda“ loceklis (1782-84). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen” meistara vietnieks (1783-1784).[1]
  • fon Gincels (von Güntzel), Kristiāns Ulrihs (1745-1789). Rīgas muitas direktors (1789) un kolēģijas asesors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1787). 4.grāds (1789).[1]
  • Hartknohs (Hartknoch), Johans Frīdrihs (1740-1789). Dzimis Austrumprūsijā, pārcēlies uz Jelgavu (1763) kā grāmatu veikala vadītājs. Ierosinājis J.G.Herderam apmesties Rīgā (1764). Pārcēlies uz Rīgu, lai iekārtotu savu tipogrāfiju (1765). Grāmatizdevējs, I.Kanta draugs un viņa grāmatas „Tīrā prāta kritika” („Kritik der reinen Vernunft”) un citu Kanta un Herdera grāmatu pirmizdevējs (1781). Galvenais grāmatu piegādātājs Pēterbugas Zinātņu akadēmijai (1783). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis, 4.grāds.
  • fon Kalsofs, Kārlis Ferdinands (1726-). Kuldīgā dzīvojošs literāts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Kellars, Džeimss (1750-1810). Gleznotājs. Studējis Oksfordā, dzīvojis Rīgā (1783-85 un 1788-1810). Rīgas ģimnāzijas skolotājs (1804-1810). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Motts, Ferdinands Ernsts Johans (1742-). Rīgas nodokļu departamenta direktors (1790), titulārpadomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.

Sēdermanlandes hercoga Kārļa patents kņazam Gavrilam Gagarinam labot šo sadaļu

1779. gada 25. maijā: „Mēs, Kārlis, ar dieva žēlastību Zviedrijas troņmantnieks, gotu un vandaļu princis, Sēdermanlandes hercogs, [..] Apgaismotais Maģistrs un Zālamana viedais vikārs Ziemeļu provincē, ko veido zviedru un gotu karaļvalstis, Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērija, visu šajā apgabalā likumīgi dibināto un regulāri strādājošo Andreja un Jāņa ložu prefekts un augstākais pavēlnieks. Ar šo vēlam visiem vis-apgaismotākajiem un apgaismotākajiem, vis-izglītotākajiem un izglītotākajiem, vis-godājamākajiem, godājamākajiem, uzcītīgajiem un čaklajiem brāļiem, bruņiniekiem-brīvmūrniekiem, visiem provinču lielmeistariem, ordeņa Augstāko padomju locekļiem, lielamatvīriem, komturiem, Tempļa Lentes bruņiniekiem, bruņiniekiem, Zālamana izredzētajiem un bruņiniekiem pārvaldniekiem, zemāko ložu meistariem, meistaru vietniekiem, pārraugiem un citiem ložu amatvīriem, skotu meistariem, izvēlētajiem brāļiem, meistariem, zeļļiem un mācekļiem — mieru, vienotību, pestīšanu un svētību svētajos skaitļos 3, 7 un 9, ko visā žēlastībā pār mums lej Dievs, vienots trīsvienībā, visaugstākais visuma arhitekts un mūsu Ordeņa sargātājs. Tā kā mūsu brālis, visapgaismotākais brīvmūrnieks un Purpura lentes bruņinieks, kņazs Gavrils Gagarins ir atbildīgi un padevīgi pildījis Mūsu pavēles, izdotas Ordeņa slavai, pastāvēšanai un uzplaukumam, tā kā Mēs, vērojot viņa darbu, esam vienmēr atzinuši viņu par centīgu, neatlaidīgu, patiesu, uzticamu un paklausīgu, tad uzskatām minēto kņazu, perfekti pārvaldošu Karalisko brīvmūrnieku mākslu, ņemot to vērā un, lai atzīmētu Mūsu vissirsnīgāko draudzību pret viņu, Mēs Mūsu vadībā uzticam šim spīdošajam kņazam augstāko valdību pār visām Mūsu atzītajām Krievijas ložām un ieceļam viņu par lielmeistaru. Tādēļ Mēs pavēlam Krievijas provinciālložas savienībai piederošajiem Mūsu brāļiem un brīvmūrnieku bruņiniekiem, prezidējošajiem meistariem un viņu vietniekiem, pārraugiem un amatvīriem, arī skotu meistariem un visiem izraudzītajiem meistariem, meistariem, zeļļiem un mācekļiem paklausīt minētajam kņazam, jo citādi viņi lauztu pēc brīvas gribas un vienošanās doto brīvmūrnieku bruņinieku solījumu un pakļautu sevi solījumā noteiktajām apsūdzībām un sodam. Šī Mūsu pavēle izteikta brāļiem, brīvmūrnieku bruņiniekiem, klāt esošajiem un klāt neesošajiem, vienalga, kur tie nebūtu izklīdināti uz Zemes virsas, un Mēs nododam viņus visus kopā ar minēto kņazu Dižākā arhitekta, lielā Dieva tā kunga aizsardzībā un žēlastībā. Lai apstiprinātu teikto, ar Mūsu pašu roku ir parakstīts un Mūsu zīmogu apstiprināts šis patents.”

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  • ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Boris Telepneff. A Few Pages from the History of Swedish Freemasonry in Russia. AQC Volume 39, 1926

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vidzemes_vecskotu_virsloža_%22Pie_zelta_pārpilnības_raga%22&oldid=3898561"