Ženēvas ezers (arī Lemāns; franču: Lac Léman, Lac de Genève; vācu: Genfersee) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas. 60% ezera atrodas Šveicē, 40% — Francijā. Ezera krastā atrodas daudzu slavenību mājas.

Ženēvas ezers
Skats uz ezeru no Montrē
Ženēvas ezers no kosmosa
Atrodas Karogs: Francija Francija
Karogs: Šveice Šveice
Koordinātas 46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°E / 46.433; 6.600Koordinātas: 46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°E / 46.433; 6.600
Platība 582 km2
Lielākais garums 73 km
Vidējais dziļums 153 m
Lielākais dziļums 310 m
Tilpums 88,9 km3
Augstums v.j.l. 372 m
Izteka Rona
Sateces baseins 7975 km2
Apdz. vietas krastos Lozanna, Montrē, Niona,
Tononlebēna, Vevē,
Ženēva
Ženēvas ezers (Francija)
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers (Šveice)
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers Vikikrātuvē

Ezers veidojies ledus laikmeta beigu posmā. Pusmēness formas ezers, ūdens apmaiņas periods - 11,4 gadi. Cauri ezeram tek Rona. Tuvāk ezera rietumu galam pāržmauga, kas ezeru sadala divās daļās — Granlaks (Grand Lac) austrumos un Ptīlaks (Petit Lac) rietumos. Krastu posmā starp Nionu un Lozannu sauc par Lakotu (La Côte), bet starp Lozannu un Vevē par Lavo (Lavaux).

1960. gados piesārņojuma līmenis ezerā sasniedza tādu pakāpi, ka vairākās pludmalēs bija bīstami peldēties. 1980. gados piesārņojums (galvenokārt eitrofikācija) bija tik spēcīgs, ka ezerā praktiski vairs nebija zivju. Pēdējā laikā piesārņojuma līmenis krasi samazinājies un ezerā peldēties ir droši.

Ezers ir kalpojis par atpūtas vietu populāriem cilvēkiem. Šeit spoku stāstus rakstījuši Bairons un Mērija Šellija (šeit tapis Frankenšteina sižets).

Ārējās saites

labot šo sadaļu