Pāvests Klements VII (latīņu: Clemens VII; dzimis Giulio di Giuliano de' Medici 1478. gada 26. maijā, miris 1534. gada 25. septembrī) no 1523. gada 19. novembra līdz savai nāvei 1534. gada 25. septembrī bija Romas pāvests. Viņš bija ietekmīgās Florences Mediči dzimtas pārstāvis, Džuliano Mediči ārlaulības dēls. Viņa tēva brālis bija Florences Republikas valdnieks Lorenco de' Mediči, bet brālēns Leons X arī bija pāvests.

Klements VII
Clement VII
Romas pāvests
Amatā
1523. gada 19. novembris — 1534. gada 25. septembris
Priekštecis Adriāns VI
Pēctecis Pāvils III

Dzimšanas dati 1478. gada 26. maijā
Florence
Miršanas dati 1534. gada 25. septembrī (56 gadu vecumā)
Roma
Tautība itālis

Klements VII bija sarežģīta laikmeta pāvests, kura pontifikātu iezīmēja gan politiskas krīzes, gan reformācijas izraisītie satricinājumi. Viņš centās saglabāt Romas katoļu baznīcas autoritāti laikā, kad Lutera vadītā reformācija strauji izplatījās Vācijā un citur Eiropā. Klements VII gan pretojās reformu idejām, gan centās diplomātiski balansēt starp lielvarām – īpaši Svēto Romas impēriju (Hābsburgu vadībā) un Francijas Karalisti.

Viņa valdīšanas laika viens no dramatiskākajiem notikumiem bija Romas izlaupīšana (Sacco di Roma) 1527. gadā, kad Svētās Romas impērijas karaspēks ieņēma un izpostīja Romu. Pats pāvests tika ieslodzīts Sv. Andželo pilī un tikai pēc sarunām un izpirkuma varēja atgūt brīvību. Šis notikums būtiski iedragāja pāvesta autoritāti un nostiprināja Hābsburgu varu Itālijā.

Klements VII bija arī aktīvs politikas spēlētājs Florences kontekstā – tieši viņš 1532. gadā panāca Florences Republikas pārveidošanu par Florences hercogisti, piešķirot to valdīšanu savam radiniekam Alesandro de’ Mediči, tādējādi likvidējot republikas neatkarību un nostiprinot Mediču dinastijas varu.

Kultūras ziņā viņš atbalstīja renesanses mākslu un darbojās kā patrons vairākiem ievērojamiem māksliniekiem, tostarp Mikelandželo, kurš viņa uzdevumā turpināja darbu pie Siksta kapelas un pāvesta kapenēm.

Ārējās saites

labot šo sadaļu