Žešova

pilsēta mūsdienu Polijā

Žešova (poļu: Rzeszów) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs.

Žešova
pilsēta
Rzeszów
Žešovas rātsnams Tirgus laukumā
Žešovas rātsnams Tirgus laukumā
Karogs: Žešova
Karogs
Ģerbonis: Žešova
Ģerbonis
Žešova (Polija)
Žešova
Žešova
Žešova (Piekarpatu vojevodiste)
Žešova
Žešova
Koordinātas: 50°02′22″N 22°00′33″E / 50.03944°N 22.00917°E / 50.03944; 22.00917Koordinātas: 50°02′22″N 22°00′33″E / 50.03944°N 22.00917°E / 50.03944; 22.00917
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Piekarpatu vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1354
Platība
 • Kopējā 129,0 km2
Augstums 210 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 195 871
 • blīvums 1 538,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.rzeszow.pl
Žešova Vikikrātuvē

Žešovā atrodas ASV aviokompāniju Pratt & Whitney un Goodrich Corporation rūpnīcas. Pilsētā ir arī vācu aviokompānijas MTU Aero Engines struktūrvienība. Polijas datorkompānijas Asseco galvenais birojs. Šeit atrodas vairāku starpnacionālo farmācijas kompāniju (Sanofi, Novartis, Valeant Pharmaceuticals) struktūrvienības.

Žešova ir poļu teātra režisora Ježija Grotovska (Jerzy Grotowski, 1933 - 1999) un modeles Anjas Rubikas (Anja Rubik, 1983 - ) dzimtā pilsēta. 18. gadsimtā pilsētā darbojās Staņislavs Konarskis, bet 19. gadsimtā Žešovā jaunības dienas pavadīja Ignacijs Lukasevičs.

Polijas karalis Kazimirs Lielais 1354. gadā piešķīra Žešovu (latīņu: Resovia) augstmanim un diplomātam Janam Pakoslavicam (Jan Pakosławic), kurš tādēļ mainīja savu uzvārdu uz Žešovskis (Rzeszowski) un valdīja pār pilsētiņu līdz 1583. gadam. Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar tirdzniecību, gan pa sauszemi (pa Kijevas - Krakovas ceļu), gan pa upi līdz pat Gdaņskai. 16. gadsimtā pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos, karos, valahu un tatāru uzbrukumos. Periodu starp 1575. gadu un 1640. gadu uzskata par Žešovas uzplaukuma periodu. 1638. gadā pilsēta kļuva par augstmaņu Lubomirsku īpašumu. 16. gadsimtā beigās pilsēta sāka nīkuļot, jo, lai arī tā nesa lielus ienākumus no graudu tirdzniecības, Lubomirski visādi centās ierobežot Žešovas patstāvību. 1769. gada 13. augustā netālu no pilsētas notika liela kauja starp konfederātiem un Krievijas armiju.

1769. gadā Žešova tika iekļauta Austrijas impērijā un palika tās sastāvā 146 gadus. Tā kā pilsēta atradās dziļā perifērijā, netālu no Krievijas impērijas robežām, pilsētas attīstība vēl vairāk palēninājās. 1844. gadā Žešova atpirka no Ļubomirskiem tiesības uz pilsētu un kļuva par pašvaldību.

1918. gadā Žešova iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Trīsdesmito gadu beigās pilsēta atkal uzplauka, jo bija izvēlēta par militārās rūpniecības centru. Piemēram, Žešovā tika izveidota lidmašīnu dzinēju rūpnīca. Šeit tika izvietots liels militārais garnizons. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika daļēji sagrauta, bet ebreju iedzīvotāji, kas starpkaru periodā bija puse no pilsētas iedzīvotājiem, tika iznīcināti. Pēc Otrā pasaules kara Žešova ieguva nozīmi kā Galīcijas rietumu centrs, jo vēsturiskā Galīcijas galvaspilsēta - Ļviva, iekļāvās Ukrainā. Sociālistiskās Polijas laikā pilsēta strauji industrializējās, šeit tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas.

Apskates objekti

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu