Ēriks Uzvarētājs

Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).

Ēriks Uzvarētājs
Ēriks pielūdzot Odinu pirms Firisveliras kaujas (~985). Jenija Nīstrema glezna
Zviedrijas karalis
Valdīšana	ap 970 – līdz 995
Pēctecis	Ūlofs Klēpja karalis
Dzimis	ap 945. gadu
Miris	ap 995. gadu
Apglabāts	Vecā Upsāla
Dzīvesbiedre	Sigrīda Lepnā (?) Świętosława (?) Vendenes Gunhilda (?) Lades Auda Hākonsdotira (?)
Bērni	Ūlofs Klēpja karalis, nenosaukta meita
Dinastija	Munses dinastija
Tēvs	Bjorns (III) Ēriksons (?) Emunds Ēriksons (?)
Reliģija	Pagānisms, iespējams pārgājis kristietībā

Ēriks Uzvarētājs valdīja Svēlandē ap Mēlarezeru. Daži pētnieki uzskata, ka viņa vara sniedzās arī gar Baltijas jūras krastu līdz Skonei.

Iesauku Uzvarētājs Ēriks ieguvis, sakaujot dāņus pie Vecās Upsālas - galvenās seno zviedru svētvietas. Iespējams, viņš ir Zviedrijas senās galvaspilsētas Sigtunas dibinātājs.

Ēriks Uzvarētājs esot apprecējis pirmā poļu karaļa Meško I meitu Sigrīdu Lepno (Sigrid Storråda, Świętosława).

Kad Ēriks Uzvarētājs vēl nebija ķēniņš, viņš esot kristījies, bet, kļūdams par ķēniņu, atgriezās pie senču ticības.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēriks Uzvarētājs.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Priekštecis: Bjerns Eriksons

Zviedrijas karalis 985—995

Pēctecis: Ūlofs Klēpja karalis