Ūbeles, ūbeļu ģints (Streptopelia) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]

Ūbeles
Streptopelia (Bonaparte, 1855)
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto)
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaBaložveidīgie (Columbiformes)
DzimtaBaložu dzimta (Columbidae)
ApakšdzimtaTipiskie baloži (Columbinae)
ĢintsŪbeles (Streptopelia)
Ūbeles Vikikrātuvē

IzplatībaLabot

 
Parastā ūbele (Streptopelia turtur) Latvijā ir biežāk sastopama kā gredzenūbele

Ūbeles ir Vecās Pasaules putnu sugas. Ģints vēsturiski cēlusies Āfrikā, bet lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas tropos. Ūbeles dzīvo arī Eiropā, bet gredzenūbele salīdzinoši nesen introducēta Ziemeļamerikā.[2]

LatvijāLabot

Latvijā ligzdo divas ūbeļu ģints sugas: gredzenūbele (Streptopelia decoct) un parastā ūbele (Streptopelia turtur), bet vienu reizi novērota austrumu ūbele (Streptopelia orientalis).[3]

Kopīgās īpašībasLabot

 
Adamavas ūbele (Streptopelia hypopyrrha)
 
Pelēkgalvas ūbele (Streptopelia decipiens)

Ūbeles ir slaidi, vidēji lieli putni. Tās ir mazākas un gaišākas par baložiem.[3] Mugurpuse visbiežāk ir gaiši brūna, bet apakšpusei ļoti bieži ir sārts tonis. Vairākām sugām uz kakla ir balti-melnas pazīmes.[2]

Ūbeles galvenokārt barojas uz zemes ar dažādām augu sēklām, dzinumiem, augļiem un ogām. Ūbeles koku zaros parasti būvē nekārtīgas un vaļīgas ligzdas, izmantojot dažādus zariņus un stiebrus.[3]

Sistemātikas izmaiņasLabot

Nesenā pagātnē ūbeļu ģintī bija par četrām mūsdienās dzīvojošām un vienu izmirušu sugu vairāk. Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem no ūbeļu ģints izdalītas divas jaunas ģintis: palmu ūbeles (Spilopelia), kas apvieno 2 sugas, un sārtie baloži (Nesoenas), kas apvieno 3 sugas.[1][4] Abām minētajām grupām ir atšķirīga arī morfoloģija un uzvedība. Abas jaunās ģintis ir ūbeļu ģints sugu tuvākās radinieces.

SistemātikaLabot

Ūbeļu ģints (Streptopelia)[1]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot