Šrēbera rūsaine (Pleurozium schreberi) ir bieži Latvijā sastopama pleirokarpu jeb sānsporogonsūnu grupas lapu sūna priežu mežos.[1][2] Tā aug uz augsnes, koku pamatnes un trupošas koksnes skujkoku un jauktu koku mežos, kā arī zālājos.[3] Pēc IUCN sugu statusa klasifikācijas šī suga ir zema riska kategorijā.[4]

Šrēbera rūsaine
Pleurozium schreberi (Willd. ex. Brid) Mitt.
Šrēbera rūsaine
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsPirmsvasas augi (Bryophyta s.l.)
NodalījumsLapu sūnas (Bryophyta s.s.)
ApakšnodalījumsMusci
KlaseLapu sūnu klase (Bryopsida)
ApakšklaseZaļsūnu apakšklase (Bryidae)
KārtaSpalvsūnu kārta (Hypnales)
DzimtaStāvaiņu dzimta (Hylocomiaceae)
ĢintsRūsaiņu ģints (Pleurozium)
SugaŠrēbera rūsaine (P. schreberi)
Šrēbera rūsaine Vikikrātuvē

Šrēbera rūsaini Latvijā izmanto pētījumos, lai noteiktu vides piesārņojuma līmeni ar smagajiem metāliem un slāpekli.[3]

Sūna ir sastopama dzeltenzaļa vai zaļa, garumā līdz 12 cm. Tai ir raksturīgas ovālas lapas ar noapaļotu, strupu galu, kā arī kupolveidā ieliektu lapas plātni ar divām īsām dzīslām. Stumbram ir novērojams vertikāls vai pacilus, plūksnoti zarains izskats. Sporu vācelītes ir sastopamas reti.[5]

Visatpazīstamākā šīs sugas īpatnība ir stumbra (kauloīda) brūni sarkanā nokrāsa,[3][5] kuras dēļ šis augs ir ieguvis savu latvisko nosaukumu. Šrēbera rūsaines sugas latīniskais epitets ir dēvēts tai par godu vācu ārstam un dabaspētniekam Johanam von Šrēberam (Johann Christian Daniel Von Schreber).[6]

Šrēbera rūsainei ir līdzība ar tīro zaļkāti (Pseudoscleropodium purum). Atšķirībā no P. schreberi, P. purum piemīt izteikti zaļš stumbrs, un lapas dzīsla ir tikai viena, kā arī pašai lapas plātnei var manīt nelielu smaili.[5]

Aug taigas skujkoku mežos, krūmājos, mērenās joslas mežos, purvos, virsājos un zālājos, kā arī akmeņainās lokācijās u.c. nabadzīga substrāta vietās līdz 2,74 m virs jūras līmeņa.[4][5] Šī suga ir piemērojusies skābam un neitrālam substrātam (pH 3,3–7,2).[5]

Šrēbera rūsaine ir plaši sastopama Eiropā, Turcijā, Svalbāras arhipelāgā,[4] un Ziemeļamerikā.[7]

  1. L. Liepiņa, A. Mežaka. «Priežu meži». latvijas.daba.lv, 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 28. Janvāris. Skatīts: 2023. gada 22. jūnijs.
  2. J. Kluša. «Šrēbera rūsaine». dziedava.lv. Skatīts: 2023. gada 22. jūnijs.
  3. 3,0 3,1 3,2 E. Zviedre. «sūnas Latvijā». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2023. gada 9. augusts.
  4. 4,0 4,1 4,2 M. Sabovljevic. «Red-stemmed Feather-moss». IUCN Red List of Threatened Species, 2019. Skatīts: 2023. gada 22. jūnijs.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 L. Strazdiņa, L. Liepiņa, A Mežaka, L. Madžule. Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem. LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 68. lpp. ISBN 978-9934-18-059-0.
  6. T. H. Kent. «Pleurozium schreberi (Schreber's moss)», 2021. Skatīts: 2023. gada 22. jūnijs.
  7. C. M. Hogan. «Black Spruce: Picea mariana», 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 23. jūnijs.