Šklova
Šklova (baltkrievu: Шклоў, krievu: Шклов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.
Šklova | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Шклоў Шклов | ||
Šklovas rātsnams | ||
| ||
Koordinātas: 54°12′47″N 30°17′15″E / 54.21306°N 30.28750°EKoordinātas: 54°12′47″N 30°17′15″E / 54.21306°N 30.28750°E | ||
Valsts | Baltkrievija | |
Apgabals | Mogiļevas apgabals | |
Rajons | Šklovas rajons | |
Rakstos | 1520 | |
Pilsētas tiesības | 1762 | |
Iedzīvotāji (2024)[1] | ||
• kopā | 14 870 | |
Laika josla | EET (UTC+3) | |
Mājaslapa |
shklov | |
Šklova Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos Šklova pirmoreiz minēta 1520. gada kā Lietuvas lielkņazistes apdzīvotā vieta. Livonijas kara laikā 1581. gada jūnijā pie apdzīvotās vietas notika Šklovas kauja, kurā krievi Dmitrija Hvorostiņina vadībā sakāva Polijas-Lietuvas karaspēku. 1762. gadā Šklova ieguva pilsētas tiesības. Apdzīvotā vieta pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. Pilsēta izveidojās par ievērojamu ebreju kultūras centru, 18. gadsimtā šeit darbojās ješiva. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 11. jūlija līdz 1944. gada 27. jūlijam atradās vācu okupācijā. Ganrīz visi pilsētas ebreji (pirms kara 26,7 % no iedzīvotājiem) tika nogalināti holokaustā.
Cilvēki
labot šo sadaļu1787. gadā Šklovā vietējā karaskolā par skolotāju strādāja serbu kultūras darbinieks Dositejs Obradovičs (Доситеј Обрадовић, 1739 – 1811). Šklovā uzaudzis krievu marksists Pāvels Akselrods (Па́вел Бори́сович Аксельро́д, 1850 – 1928). No 1983. līdz 1985. gadam Šklovā par būvmateriālu rūpnīcas direktora vietnieku strādāja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc tam kļūdams par sovhoza direktoru Šklovas rajonā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šklova.
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Šklova vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)