Šklova

Šklova (baltkrievu: Шклоў, krievu: Шклов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.

Šklova
pilsēta
Шклоў Шклов
Šklovas rātsnams
Ģerbonis
Šklova Šklova
Koordinātas: 54°12′47″N 30°17′15″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Mogiļevas apgabals
Rajons	Šklovas rajons
Rakstos	1520
Pilsētas tiesības	1762
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	14 870
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	shklov.mogilev-region.by
Šklova Vikikrātuvē

Vēsture

Rakstos Šklova pirmoreiz minēta 1520. gada kā Lietuvas lielkņazistes apdzīvotā vieta. Livonijas kara laikā 1581. gada jūnijā pie apdzīvotās vietas notika Šklovas kauja, kurā krievi Dmitrija Hvorostiņina vadībā sakāva Polijas-Lietuvas karaspēku. 1762. gadā Šklova ieguva pilsētas tiesības. Apdzīvotā vieta pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. Pilsēta izveidojās par ievērojamu ebreju kultūras centru, 18. gadsimtā šeit darbojās ješiva. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 11. jūlija līdz 1944. gada 27. jūlijam atradās vācu okupācijā. Ganrīz visi pilsētas ebreji (pirms kara 26,7 % no iedzīvotājiem) tika nogalināti holokaustā.

Cilvēki

1787. gadā Šklovā vietējā karaskolā par skolotāju strādāja serbu kultūras darbinieks Dositejs Obradovičs (Доситеј Обрадовић, 1739 – 1811). Šklovā uzaudzis krievu marksists Pāvels Akselrods (Па́вел Бори́сович Аксельро́д, 1850 – 1928). No 1983. līdz 1985. gadam Šklovā par būvmateriālu rūpnīcas direktora vietnieku strādāja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc tam kļūdams par sovhoza direktoru Šklovas rajonā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šklova.

• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Šklova vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)