Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem. Tas apgalvo, ka noslēgtā sistēmā dotajai gāzes masai, ja nemainās tilpums (tātad izohoriskā procesā) spiediens mainās tieši proporcionāli temperatūrai. Līkni, kas raksturo Šarla likumu, sauc par izohoru.

Šarla likuma grafisks attēlojums

1787. gadā[1] francūzis Žaks Šarls (Jacques Charles; kļuvis populārs ar lidojumu ūdeņraža balonā 1783. gadā) pētīja reālu gāzu spiediena maiņu pie temperatūras maiņas un ieguva šo likumu.[2] Viņš nepublicēja savus pētījumus,[2] pirmais tos publicēja Žozefs Luijs Gē-Lisaks (Joseph Louis Gay-Lussac) 1802. gadā darbā par gāzu izplešanās likumu,[1] kas papildināja un vispārināja Šarla pētījumus.[1] 1801. gadā neatkarīgi no Gē-Lisaka sakarību atklāja britu dabaszinātnieks Džons Daltons, taču viņa apraksts nebija tik pamatīgs kā Gē-Lisaka.[3][4]

Boila—Mariota, Šarla un Gē-Lisaka likums kopā ar Avogadro likumu kopā veido ideālās gāzes likumu.

Matemātiskais Šarla likuma pieraksts ir šāds:

 

kur:

Tāpat to var pierakstīt šādi:

 

kā arī

 

kur:

  • pt — gāzes spiediens noteiktā temperatūrā (Pa)
  • p0 — gāzes spiediens 0 °C (Pa)
  • γ — gāzes spiediena termiskais koeficients
  1. 1,0 1,1 1,2 Valdis Rēvalds. «Gāzu likumi». Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 214.—215. lpp. ISBN 9984-802-20-5.
  2. 2,0 2,1 Fizikas rokasgrāmata. Rīga : Zvaigzne. 1985. 97. lpp.
  3. J. Dalton (1802) "Essay IV. On the expansion of elastic fluids by heat," Memoirs of the Literary and Philosophical Society of Manchester, vol. 5, pt. 2, pages 595-602.
  4. http://www.chemistryexplained.com/Fe-Ge/Gay-Lussac-Joseph-Louis.html