Plūstamība
Plūstamība jeb šļūde[1] ir materiāla spēja lēni un nepārtraukti plastiski deformēties ilgstošas slodzes iedarbībā. Slodzes lielums ir mazāks par tecēšanas robežu. Laika gaitā šļūde var radīt nepieļaujami lielas izmēru izmaiņas vai pat detaļas sagraušanu. Plastiskās deformācijas attīstība ir atkarīga no slogojuma veida un temperatūras.[2] Šļūde piemīt materiāliem ar viskoelastīgu dabu. Kaut gan daudzi materiāli ir elastīgi, pieaugot temperatūrai, tiem parādās viskoelastīga materiāla pazīmes. Tā, piemēram, tēraudu karsējot, šļūde paliek izteiktāka, kaut gan tērauds ir izteikts elastīgas dabas materiāls un pakļaujas Huka likumam.
Visbiežāk veic šļūdes pārbaudi stiepē. Pārbaudes rezultātā nosaka šļūdes robežu – vislielāko spriegumu, pie kura šļūdes deformācija vai ātrums noteiktā laika periodā nepārsniedz iepriekš noteiktu lielumu. Šļūdes robežu apzīmē ar R un skaitļu indeksu, kas norāda pārbaudes temperatūru, pieļaujamo deformāciju procentos un pārbaudes ilgumu stundās. Piemēram, R1 700°/0,2/1000 uzrāda, ka dotajam materiālam šļūde 700 °C temperatūrā, ja pieļaujamā deformācija ir 0,2 % un pārbaudes ilgums ir 1000 stundas, nebūs lielāka par 1 %.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze - creep (latviski)
- ↑ 2,0 2,1 Vērdiņš G., Dukulis I. Materiālu mācība: mācību līdzeklis. – Jelgava: LLU, 2008. – 240 lpp. ISBN 978-9984-784-74-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plūstamība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |