Ļubļanas purva ritenis
Ļubļanas purva ritenis ir koka ritenis, kas 2002. gadā kopā ar asi tika atrasts Ļubļanas purvos apmēram 20 km uz dienvidiem no Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas.[1] Oglekļa datēšana, kas tika veikta VERA laboratorijā Vīnē, parādīja, ka tas ir aptuveni 5150 gadus vecs, un tas ir vecākais koka ritenis, kāds līdz šim atrasts. Ass datējums norādīja tai 15—20 gadus lielāku vecumu, tomēr tas paliek iespējamās mērījuma kļūdas robežās. Riteni atklāja slovēņu arheologu komanda no Ļubļanas Arheoloģijas institūta, kas ir Slovēnijas Zinātņu un mākslas akadēmijas Pētniecības centra daļa, Antona Veluščeka vadībā. Šī senās apmetnes vieta mūsdienu purvā, bet toreizējā ezermalā tagad nosaukta par Staregmaine (Stare gmajne) un atradās gandrīz blakus Verhnikas (Vrhnika) pilsētai.
| Ļubļanas purva ritenis | |
|---|---|
| Kolo z Ljubljanskega barja | |
.jpg) | |
| Atrašanās vieta | Atrasts Staregmainē, Slovēnija |
| Tuvākā pilsēta | Verhnika |
| Koordinātas | 45°57′29″N 14°19′50″E / 45.95806°N 14.33056°EKoordinātas: 45°57′29″N 14°19′50″E / 45.95806°N 14.33056°E |
| Izveidots | Izgatavots ap 3130. gadu p.m.ē. |
| Atjaunots | No 2008. līdz 2012. gadam |
| Atjaunotājs | Romiešu-ģermāņu centrālais muzejs, Mainca, Vācija |
| Īpašnieks | Ļubļanas Pilsētas muzejs |
.jpg)
Arheoloģisko izrakumu rajons labot šo sadaļu
Ļubļanas purvos pāļu mājokļi tika atrasti jau 1875. gadā. Kopš 2011. gada tie tiek aizsargāti kā UNESCO pasaules mantojuma vieta, būdami aizvēsturisko pāļu mājokļu piemērs Alpu apkaimē, kas ir īpaša veida mājokļi apgabalos ar ezeriem un purviem. Arheologi izrakumu vietā Iškas upes gultnē netālu no Igas identificēja vairāk nekā tūkstoti pāļu. Viņi rekonstruēja tur 3,5×7 m lielus mājokļus, atdalītus apmēram 2—3 metrus vienu no otra. Pāļu analīze parādīja, ka mājokļi tika laboti katru gadu un ka jauna māja tajā pašā vietā bija atkal jāceļ ik pēc 10 līdz 20 gadiem.[2]
Senākie iedzīvotāji šajā reģionā apmetās jau pirms 9000 gadiem. Mezolītā viņi cēla pagaidu būves uz izolētām klintīm, pārtiekot no medībām un vākšanas. Pastāvīgas apmetnes netika būvētas, līdz apmēram pirms 6600 gadiem neolīta laikā šai apkaimē neparādījās pirmie zemnieki. Atrašanas vietā Staregmainē iedzīvotāji apmetušies ap 3600 gadu p.m.ē., taču vecākā apmetne šai rajonā, dažus kilometrus attālā Hočevarica, tiek datēta kā 1000 gadus senāka.[3]
Koka ritenis labot šo sadaļu
Koka ritenis piederēja divu riteņu stumjamiem ratiņiem. Līdzīgi seni riteņi ir atrodami kalnainos reģionos Šveicē un Vācijas dienvidrietumos, bet Ļubļanas purvu ritenis ir lielāks un vecāks. Tā datējums rāda, ka koka riteņi Mezopotāmijā un Eiropā parādījās gandrīz vienlaikus.[1]
Riteņa rādiuss ir 72 cm, biezums 5 cm un tas izgatavots no oša koksnes, kamēr tā 124 cm garā ass bija gatavota no ozola. Ass bija piestiprināta pie riteņa ar ozolkoka ķīļiem un riteņa ass caurums ir stūrains, kas nozīmē, ka ass rotēja kopā ar riteņiem. Ritenis bija taisīts no koka, kas auga pāļu mājokļu tuvumā, un riteņa būvēšanas laikā tas bija aptuveni 80 gadus vecs.
Pats ritenis pamatā ir izgatavots no diviem koka "dēļiem", kas tiek turēti kopā ar četriem krustveida stiprinājumiem. Krustveida stiprinājumi tiek noturēti vietā ar tapām un ievietoti izlocītās spraugās, kas iecirstas abās galvenajās riteņu daļās.
No 2008. līdz 2012. gadam ritenis atradās Romiešu-ģermāņu Centrālajā muzejā Vācijas pilsētā Maincā, kur to konservēja. Pēc tam ritenis tika nodots Ļubļanas Pilsētas muzejam.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Gasser, Aleksander. «World's Oldest Wheel Found in Slovenia». Government Communication Office of the Republic of Slovenia, March 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-26. Skatīts: 2015-03-07.
- ↑ Arheologija.hr, MGML — Postavljanje izložbe ‘KOLO, 5200 let’ — Osvrt Vendi Jukić Buča
- ↑ Journal of Archaeological Science: Dating of 4th millennium BC pile-dwellings on Ljubljansko barje, Slovenia
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļubļanas purva ritenis |
Literatūra labot šo sadaļu
Velušček, Anton (ed.) (2009). Stare Gmajne Pile-Dwelling Settlement and its Era (bilingual English and Slovenian edition). Založba ZRC. ISBN 978-961-254-155-2.