Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale). Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga īsspalvaino ūdru ģintī.

Īsspalvainais ūdrs
Lutrogale perspicillata (Geoffroy, 1826)
Īsspalvainais ūdrs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
ĢintsĪsspalvainie ūdri (Lutrogale)
SugaĪsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata)
Izplatība
Īsspalvainais ūdrs Vikikrātuvē
Lutrogale perspicillata

Zinātniskais vārds Lutrogale nozīmē "cepurotais", kas sasaucas ar īsspalvainā ūdra velvēto, apaļo galvu, bet perspicillata nozīmē "dedzīgās acis", kas referē īsspalvainā ūdra acu izvietojumu galvā. Tās ir novietotas vairāk sejas pretskata plaknē, nevis sānos, kā citiem ūdriem.[1] Tuvākais radinieks starp mūsdienās dzīvojošiem ūdriem ir nevis citi Āzijā dzīvojošie ūdri, bet Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis).[2] Abām sugām ir līdzīga uzvedība, komunikācija un galvaskausu morfoloģija. Abām sugām ir raksturīgas spēcīgas pāru attiecības, kas kopīgi audzina mazuļus.

Izplatība labot šo sadaļu

Īsspalvainais ūdrs dzīvo, sākot ar Indijas austrumiem un beidzot ar Dienvidaustrumāzijas teritorijām;[3] Sumatrā, Javā, Borneo, Ķīnā, Nepālā, Butānā, Indijā un Pakistānā.[4] Kādreiz Irākas purvos dzīvoja izolēta īsspalvaino ūdru populācija, kas mūsdienās ir izmirusi.[4] Ūdrs ir sastopams purvainos mežos, saldūdens upju un ezeru krastos, kā arī uzpludinātajos rīsa laukos. Tāpat kā citi ūdri tas ir piemērojies dzīvei ūdenī, bet labi jūtas arī uz sauszemes, un pa zemi var ceļot garas distances, lai atrastu piemērotu apmešanās vietu. Īsspalvainais ūdrs migu iekārto šaurās alās klintīs un zem akmeņiem, vai koku sanesumiem upju krastos. Daži iekārtojas kaimiņos bebriem alā, kurai ieeja ir zem ūdens.

Samazinoties mitrajiem mežiem un neapdzīvotiem upju krastiem, ūdrs zaudē dzīves telpu, un tā populācija samazinās. Īsspalvainais ūdrs ir aizsargāts dzīvnieks Indijā, un kopš 1972. gada tas ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Indijas un Bangladešas zvejnieki ir apmācījuši īsspalvainos ūdrus dzīt tīklos zivis.[5]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Īsspalvainais ūdrs ir lielākais ūdrs, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā. Tā ķermeņa garums ir 1,3 m un svars 7—12 kg.[6] Ķermenis kā visiem ūdriem ir slaids, garš un cilindrveidīgs, ar īsām, spēcīgām kājām. No citiem ūdriem to var atšķirt pēc galvas formas, kas salīdzinot ar Eirāzijas ūdriem, ir apaļāka, ar īsu, noapaļotu purnu. Uz purna bagātīgi aug ūsas. Tā deguns nav apmatots, un degungala forma ir līdzīga izstieptam dimantam. Ausis mazas un novietotas uz galvas zemu un plati. Kakls ir spēcīgs un īss, tikpat plats kā galva. Īsspalvainā ūdra aste ir nedaudz saplacināta, salīdzinot ar apaļajām, konusveidīgajām Eirāzijas ūdra astēm. Aste ir gara un var sasniegt 60% no visa kopējā garuma.[5] Ķepas ir relatīvi lielākas kā citiem ūdriem, ar peldplēvēm un asiem, īsiem nagiem.[4] Īsspalvainā ūdra kažoks ir samtains, ar īsāku un gludāku apmatojumu kā citiem ūdriem. Pavilna ir ļoti mīksta, 6—8 mm gara, akotspalva 12—14 mm gara.[5] Akotspalva sargā pavilnu no samirkšanas. Iznākot no ūdens, pavilna ir sausa, un tā lieliski silda ūdru, kamēr tas ir zem ūdens. Atšķirībā no citiem ūdens zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku.[5] Kažoka krāsa variē no gaiši brūnas līdz tumši brūnai uz muguras, bet pavēdere un pazode ir gaiši brūna vai gaiši pelēka.

Īsspalvainie ūdri ar citiem ūdriem sazinās, lietojot īpašu smaržu sekrētu, kura dziedzeri atrodas uzreiz zem astes. Smaržu zīmes tiek atstātas uz akmeņiem vai augiem, tuvu barošanās vietām. Tiem patīk lielas upes un ezeri, plaši rīsa lauki un purvi. Īsspalvainie ūdri dzīvo arī jūras krastā un peld jūrā, lai medītu zivis, bet tiem ir vajadzīgs tuvumā saldūdens, lai no kažoka nomazgātu sāli.[4] Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas uzlabo ūdra spēju peldēt. Peldot lēni, ūdrs izmanto visas 4 kājas, bet peldot ātri un nirstot, tas priekškājas piespiež pie ķermeņa, bet pakaļkājas un aste kā dzenskrūve stumj ūdru cauri ūdenim.[5]

Barība labot šo sadaļu

Īsspalvainie ūdri pamatā medī zivis. Šīs sugas ūdri ķer vislielākās zivis salīdzinot ar pārējām ūdru sugām, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā.[4] Ja būs iespēja, medīs arī rāpuļus, kukaiņus, sliekas, vēžveidīgos, vardes, grauzējus un putnus. Zivis no visa apēstā sastāda 75—100%.[6] Īsspalvainie ūdri bieži medī grupās, sadzenot zivis ciešā barā, lai vieglāk būtu tās nomedīt.[5]

Vairošanās labot šo sadaļu

Īsspalvainie ūdri dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Tie veido ilgstošus, monogāmus pārus. Īsspalvainajiem ūdriem nav konkrēta riesta laika un tie var pāroties visu gadu.[5] Grūsnības periods ilgst 61—65 dienas. Mazuļi dzimst alā tuvu ūdenim. Parasti piedzimst 2—5 mazuļi. Tie ir akli un bezpalīdzīgi. Pēc 30 dienām to acis atveras, bet pēc 60 dienām tie jau var peldēt.[6] Māte tos zīda ar pienu apmēram 130 dienas. Kopā ar vecākiem mazuļi paliek apmēram 1 gadu, bet, tā kā īsspalvainie ūdri ir ļoti sociāli un veido ciešas ģimenes saites, reizēm tie paliek ilgāk. Grupas dominantais ūdrs ir galvenā mātīte. Viena īsspalvaino ūdru grupa apdzīvo 7—12 km² lielu teritoriju. Ūdri ir aktīvi gan dienā, gan naktī.[5] Savvaļā tie dzīvo līdz 10 gadiem, nebrīvē ir bijis gadījums, ka īsspalvainais ūdrs nodzīvoja līdz 15,4 gadiem.[7]

Sistemātika labot šo sadaļu

Īsspalvainajam ūdram ir 3 pasugas:[4]

  • Lutrogale perspicillata perspicillata - visā areālā, kažoka krāsa uz muguras tumši brūna, pavēdere gaišāk brūna;
  • Lutrogale perspicillata sindica - Pakistāna, Indijas ziemeļi, kažoka krāsa gaiša, smilšu brūna, pavēdere pelēcīga, vismazākā pasuga;[5]
  • Lutrogale perspicillata maxwelli - Irāka, kažoks vistumšākais no visiem, metāliski pelākā krāsā, pavēdere un pakakle tikai nedaudz gaišāk pelēka.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 31. oktobrī.
  2. Phylogenetic relationships of otters (Carnivora: Mustelidae) based on mitochondrial cytochrome b sequences - Koepfli - 2006 - Journal of Zoology - Wiley Online Library[novecojusi saite]
  3. Lutrogale perspicillata (Smooth-coated Otter, Indian Smooth-coated Otter)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «IUCN OSG - Lutrogale perspicillata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 31. oktobrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 31. oktobrī.
  6. 6,0 6,1 6,2 ADW: Lutrogale perspicillata: Information
  7. «Longevity, ageing, and life history of Lutrogale perspicillata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 31. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu