Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē. Tā ir siltasiņu zirgu šķirne. Šodien Islandes zirgu šķirne ir rezultāts 1000 gadu selekcijai, par galveno īpašību izvirzot labas jājamzirga kvalitātes — izturību, ātrumu un komfortu. Zirgs ir neliela auguma, apmēram 125—155 cm skaustā un 250—400 kg smags. Daudzviet pasaulē to pieskaita pie ponijiem. Lai arī zirgs ir neliela auguma, ar to jāj pieauguši cilvēki. Islandes zirgi pasaulē ir populāri ar savām vieglajām gaitām. Bez naturālajām gaitāmsoļiem, rikšiem, lēkšiem, kuras parasti ir visām zirgu šķirnēm, Islandes šķirnes zirgam ir divas papildu gaitas[1]tolts un aida. Tolts ir īpaši mīksta un viegla gaita jātniekam, lai varētu ceļot ilgi un tālus gabalus bez noguruma. Ērtās gaitas un vieglais, draudzīgais raksturs, mierīgās un līdzsvarotās reakcijas padara Islandes zirgu par vienu no labākajiem jājamzirgiem.

Islandes zirgs
Izcelsme Islande
Īpašības
Svars 250 - 400 kg
Augstums skaustā 125 - 155 cm
Krāsa visas krāsas, izņemot lāsumainu
Mājas zirgs (Equus caballus)

Islandes zirga izskats nav daudz mainījies daudzo gadu laikā. Tas joprojām ir līdzīgs primitīvajam, mūsdienās izmirušajam Ziemeļeiropas un Austrumeiropas savvaļas zirgam tarpānam. No tarpāna īslandiešu zirgs mantojis fizisko izturību un ievērojamo ātrumu. Islandes zirga izskatā var redzēt arī fjordu zirga ietekmi šķirnes izveidē. Islandiešiem ir paliela un skaista galva, biezas un garas krēpes un aste.[2] Islandes zirgam ir vasaras un ziemas apspalvojums. Vasarā zirgi kļūst gludi un spīdīgi, plānu apspalvojumu, bet ziemā īslandiešiem uzaug dubults kažoks — apakšā īss un ļoti biezs, dūnām līdzīgs apspalvojums siltumam, virspusē pretlietus un pretsniega garais apmatojums ar cietām, stingrām un it kā eļļainām spalvām, kas neļauj mitrumam iekļūt kažoka dziļumā. Islandes zirgi, tāpat kā savvaļas zirgi, var dzīvot ārā jebkādos laika apstākļos. Islandes zirgu šķirnei ir vairāk nekā 40 krāsu iespējamība ar 100 dažādām variācijām.[3] Tā ir viskrāsainākā šķirne pasaulē. Islandieši pieļauj jebkādu krāsu savai zirgu šķirnei, izņemot vienu — lāsumainu.[4][5] Islandes šķirnes zirgi aug un briest lēni. Tie pieaug tikai 7 gadu vecumā. Ar islandietī sāk jāt tikai 5 gadu vecumā un nelielās slodzēs. Islandes zirgi izaug spēcīgi, tie var nest vienu trešo daļu no sava svara. Islandieša spēkam ir atrasts arī zinātnisks skaidrojums: muskuļu šķiedras ir daudz smalkākas nekā lielo šķirņu zirgiem, līdz ar to, kad muskuļi ir nobrieduši, tie tiek daudz labāk apasiņoti. Islandes zirgu mūžs ir 30—40 gadu. Pasaules vecākais reģistrētais zirgs ir Islandes šķirnes zirgs. Tas nodzīvoja 56 gadus.[6]

 

Islandes zirgu priekšteči nonāca Islandē kopā ar ieceļotājiem vikingiem jau 874. gadā. Lai izvairītos no Eiropā izplatītajām mājlopu slimībām, kopš 982. gada tika aizliegts salā ievest citus zirgus. Šķirne veidojusies pilnīgā izolācijā no citām mājas zirgu populācijām. Joprojām spēkā ir likums, ka salu atstājis zirgs tur nedrīkst atgriezties.

Islandē ir zināms tikai viens gadījums, kad salā tika ievests citas šķirnes zirgs — arābu ērzelis. Tas notika pirms 930. gada. Ievestā arābu ērzeļa pēcnācēji tika uzskatīti par sabojātiem zirgiem. 930. gadā Islandes altings pieņēma lēmumu, kas aizliedza Islandes zirgu krustošanu ar citām šķirnēm.[7]

Pastāv uzskats, ka pagātnē zirgiem vieglās jājamgaitas nebija tik reta parādība kā šodien. Tās mainījās laikā, kad sāka būvēt ceļus. Zirgus sāka lietot, lai vilktu ratus un karietes. Par galveno kvalitāti tika uzskatīta nevis ērta un viegla jāšana apvidū, bet spēja ātri pārvietot cilvēkus un preces pa ceļiem. Par galveno īpašību zirgam kļuva liels spēks. Pat jājamzirgam bija jāspēj nest ne tikai cilvēku ar ieročiem, bet arī dubultas bruņas: paša zirga un cilvēka. Jātnieku, kuriem bija svarīgs zirgs kā viegls jājamzirgs, kļuva arvien mazāk. Ērts jājamzirgs saglabāja savu vērtību sabiedrībās, kurās dominēja lielu lauksaimniecības zemju pārraudzīšana, kas tika veikta zirga mugurā, veicot garus bezceļa attālumus. Šiem mērķiem tika saglabāti vieglo gaitu jājamzirgi (Pasos, Rocky Mountain, Tennessee Walker u.c.)

Viens no vecākajiem vieglo gaitu jājamzirgu attēlojumiem mākslā ir skatāms 400 gadus p.m.ē veidotajā Elgina marmora skulptūru kolekcijā, kur atveidoti grieķu panteona tēli. Attēlotie zirgi tiek jāti gaitā, ko sauc par „skrienošo soļošanu” (running walk), „vienas pēdas gaitu” (single foot) vai toltu.

Islandē daudzus gadsimtus saglabājās relatīvi nemainīga lauksaimniecība un zivsaimniecība. Nelielā iedzīvotāju skaita dēļ nenotika intensīva ceļu būve iekšzemes preču pārvadāšanai. Islandes zirga unikālās īpašības izveidojās galvenokārt smago klimatisko apstākļu un vides ietekmē, mērķtiecīgi selektējot konkrētajiem apstākļiem piemērotākās iezīmes.

 

Islandes zirgu šķirni veido vairāki faktori: gan dabiskā atlase, gan cilvēku selekcija, gan zirga apmācības filozofija. Islandes vienīgais plēsīgais dzīvnieks ir polārlapsa, kas ir pārāk maza, lai iebiedētu zirgu. Tas nozīmē, ka bēgšanas instinkts, kas ir ļoti spēcīgs jebkurai citai zirgu šķirnei pasaulē, islandiešiem 1000 gadu laikā ir mazinājies. Reālās briesmas zirgiem nāk no dabas kā tādas — vulkāni, upes, sniegi, brūkošas iežu kraujas u.c. Zirgiem bija jāattīsta spējas paredzēt dabas briesmas, tas bija daudz svarīgāk, nekā vienkārši skriet prom. Islandes zirgs ir attīstījis spēju loģiski novērtēt situāciju pirms bēgšanas. Ikviens cits zirgs vispirms bēg un tad skatās, kas ir noticis.

Islandes daba ir veidojusi līdzsvaroto un mierīgo islandieša raksturu. Tomēr Islandes zirgkopji ir selekcionējuši enerģiskus zirgus. Islandes zirgs ar jātnieku uz muguras kļūst enerģisks un straujš dzīvnieks.

Pagātnē skarbais Islandes klimats nozīmēja to, ka cauri ziemai varēja saglabāt tikai vērtīgākos un labākos indivīdus. Cilvēki ar zirgiem un citiem dzīvniekiem visbiežāk dzīvoja kopīgās zemnīcās. Tādēļ ikviens zirgs, kas neatbilda kritērijam — labs un draudzīgs raksturs, tika pārstrādāts gaļā. Joprojām mūsdienās Islande ir viena no lielākajām zirgu gaļas eksportētājvalstīm pasaulē. Tas iespējams ir pats galvenais faktors, kādēļ ir grūti atrast Islandes zirgu, kas spertu, kostu vai pat dusmās pieglaustu ausis.

Jaunie zirgi savus pirmos četrus, piecus gadus pavada savvaļā, viņiem ir ļoti neliels kontakts ar cilvēkiem. Tā ir Islandes zirgkopju filozofija, dzīve barā savvaļā iemāca indivīdam tādu vērtību kā sadarbība, zirgi izaug spēcīgi, fiziski norūdīti, tiem attīstās visas dabiskās gaitas ar drošu un nekļūdīgu soli. Kad zirgs ir sasniedzis četru gadu vecumu, tā saimnieks sāk domāt par apmācību.

Islandes zirgi ātri mācās, tādēļ tie tiek uzskatīti par inteliģentiem. Tomēr jāņem vērā fakts, ka tieši tāpēc, ka tie ir izteikti gudri, tiem nepatīk, ja kāds uzdevums tiek atkārtots atkal un atkal.

Vieglās gaitas

labot šo sadaļu
 
Islandes zirgs aida gaitā
 
Islandes zirgs tolta gaitā

Aida ir 2 piesitienu gaita, kas ir ļoti ātra. Vienas puses priekškāja un pakaļkāja kustās uz priekšu vienlaicīgi. Lai noturētos līdzsvarā, aids zirgam ar jātnieku uz muguras prasa lielu fizisko varēšanu. Zirgus aida sacensībām sāk trenēt tikai 7 gadu vecumā, kad tie ir nobrieduši pilnībā. Aida gaita nav ģenētiski noteikta visiem Islandes šķirnes zirgiem, ir zirgi, kuriem šīs gaitas nav. Ja zirgam ir aida gaita, tad tādu zirgu sauc par piecu gaitu zirgu. Ja zirgam nav aida gaitas, tad tādu zirgu sauc par četru gaitu zirgu.

Tolts ir gaita, kuras dēļ Islandes zirgi ir kļuvuši populāri pasaulē. Šajā plūstošajā 4 piesitienu gaitā jātnieks iesēžas dziļāk sedlos, nostiepj kāpšļus uz leju, atliecas, pārnesot svaru nedaudz uz atpakaļu, un izbauda līdzenās un atlētiskās zirga kustības. Zirgu šķirne, kas ir veidojusies, šķērsojot sarežģīto Islandes zemes reljefu, ir attīstījusi iespaidīgi ātru gaitu ar augstu izceltām priekškājām un drošu soli.

Toltu sauc par vieglo gaitu un tas ir tādēļ, ka jātnieks, zirgam kustoties šajā gaitā, tiek cilāts pavisam nedaudz. Islandieši mēdz teikt, ka labs jājamzirgs ir tāds, ja jājot toltā un turot rokās kausu ar alu, tas neizšļakstās.

Islandes zirgi ir joprojām neatņemama daļa islandiešu saimnieciskajā dzīvē. Zirgi ir ērtākais un ekonomiskākais veids kā pārvietoties lauku apstākļos. Islandieši ļoti lepojas ar saviem zirgiem un aktīvi piedalās dažādos šovos un sacensībās, kas ir specializētas gan četrgaitu, gan piecgaitu zirgiem. Islandē ir ļoti populāras ātruma sacīkstes, zirgiem sacenšoties gan auļos, gan aidā.

Citur pasaulē, kā piemēram, Lielbritānijā, ASV, Vācijā islandieši ir kļuvuši ļoti populāra šķirne, tos arvien biežāk lieto izturības daudzdienu sacensībās, dresāžā un citur. Daudzviet pasaulē ir izveidoti Islandes zirgu klubi un asociācijas, tādēļ Islandes zirgu sacensības tiek rīkotas ne tikai Islandē, bet arī ārpus tās. Ik pa diviem gadiem tiek rīkots pasaules čempionāts Islandes zirgu tolta un aida sacensībās. Tāpat tiek rīkoti speciāli šķirnes šovi, kuros tiek novērtēti un izcelti labākie no labākajiem šajā šķirnē. Tiek ņemtas vērā gan izskata kvalitātes, gan darba spējas, vērtēšanai notiekot pēc stingri izstrādātiem noteikumiem.

Islandes šķirnes zirgiem tiek rīkotas arī Ledus tolta sacīkstes, kas notiek uz ledus. Tās ir populāras sacīkstes gan Islandē, gan Eiropā, tomēr tām ir arī daudz pretinieku, ņemot vērā potenciālo traumatismu, kāds ir ātruma sacīkstēm uz ledus virsmas.

  1. Islandes zirga īpašās gaitas Arhivēts 2008. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. Elwyn Hartley Edwards "Horses"
  3. «Colors of Icey's». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. februārī. Skatīts: 2008. gada 29. novembrī.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 5. decembrī.
  5. Mājlopu šķirnes — Islandes zirgs Arhivēts 2009. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  6. Islandiešu ķēve (angliski)
  7. Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"

Ārējās saites

labot šo sadaļu