Tulle (1898- 1954) ir vecākais oficiāli reģistrētais zirgs pasaulē. Tulle bija Īslandes šķirnes ķēve, kas dzīvoja Kopenhāgenas tuvumā Dānijā.

Īslandes zirgi

1952. gadā tās saimnieks Andreass Larsens, kas tobrīd bija 81 gadu vecs, stāsta: "Tulle ir bijusi mans draugs jau 34 gadus, un tagad mēs svinam viņas 55 dzimšanas dienu. Tullei bija 21 gads, kad es viņu nopirku. Nākamos 28 gadus mēs strādājām kopā, Tulle vilka nelielus ratus no fermas uz fermu, lai savāktu no fermeriem olas. Kara laikā (2. pasaules karš) mēs pat vedām olas uz Kopenhāgenu, kas atrodas 25 jūdzes no mums. Tullei tobrīd bija 45 gadi!

Viņa zināja visus ceļus un celiņus, un viņa zināja precīzi, cik ilgi mēs uzturēsimies katrā fermā. Ja es aizpļāpājos ar saimnieku ilgāk nekā bija nepieciešams nokārtot darījumu, viņa vienkārši nogūlās zemē, salaužot ratu ilksi. Tādā veidā viņa mani iemācīja būt ļoti precīzam.

Pēc kara es Tullei pateicu, ka viņai vairāk nav jāstrādā. Tulle to uzreiz saprata. Pagājušajā gada (1951.) pavasarī es gribēju iejūgt Tulli ratos, lai no lauka aizvestu novāktos kartupeļus, jo mans dēls bija saslimis, bet Tulle neļāva sevi iejūgt, lai gan saprata, ko es no viņas vēlos. Es Tullei pārmetu, ka viņa ir pametusi vecu vīru nepatikšanās, bet viņa tikai grieza savu degunu prom uz citu pusi. Tā es pats iejūdzos ratos un sāku vilkt kartupeļus uz māju pusi.

Es paspēju paspert tikai dažus pirmos soļus, kad liela galva iebāzās zem manas rokas: tā bija Tulle, kas sajutās vainīga par savu rupjību. Viņa labi zināja, ka es esmu par viņu vecāks un nevarīgāks, Tulle to vienmēr ir ņēmusi vērā. Viņa nekad negāja par mani ātrāk, viņa vienmēr bija pret mani iecietīga, izpalīdzīga un lēnprātīga.

Visi apkārtnes bērni viņu mīlēja, jo viņa bija ļoti draudzīga. Savos 55 gados Tulle nekad nav bijusi slima. Un viņa ir uzklausījusi visas manas raizes un pārdomas par dzīvi, kuras es izstāstīju, ceļojot no fermas uz fermu. Es viņai esmu izstāstījis daudz ko tādu, ko nevienam citam nekad neesmu teicis. Esmu sēdējis garas stundas viņai blakus stallī un ganībās, un apspriedies par dzīvi. Tas ir bijis tik brīnišķīgi būt ar Tulli kopā visus šos gadus.

Tulle ir svētījusi mūsu ģimeni un nekad nav to pievīlusi."

1954. gada 28. augustā Tulle nomira. Avīze "Berlingske Tidende" rakstīja: "Ir mirusi Tulle, pasaules vecākais zirgs. Skumjas par saimnieka nāvi salauza zirga sirdi. Dienā, kad pie viņas stallī neienāca vecais Andreass, Tulle nogūlās zemē un atteicās no ēdiena un dzēriena, kā arī atteicās celties kājās. Viņa vienkārši nolēma mirt."

Lai arī Tulle nebija slima, veterinārais ārsts ar injekciju iemidzināja veco zirgu, ļaujot viņai sekot savam saimniekam. Vairāki zinātniski institūti pieteicās uz zirga ķermeni, lai to pētītu, tomēr ģimene nolēma zirgu apglabāt fermas zemē[1].

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu