Ģipša iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Ķīpsalā. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi Daugavas krastā, virzās Ķīpsalas rietumu virzienā un beidzas kā strupceļš blakus ēkai ar numuru Ģipša iela 6 k-2, braucot tālāk pa zemes ceļu ir iespējams nokļūt līdz Enkura ielai. Kopējais ielas garums — 290 metri, tā posmā no Balasta dambja līdz Zvejnieku ielai klāta ar asfalta segumu, šajā posmā abās pusēs izbūvēta arī gājēju ietve, atlikušajā ielas daļā — grants segums. Sastāv no divām braukšanas joslām, izņemot šauro grantēto ielas posmu. Ielā mazstāvu dzīvojamo ēku apbūve.

Ģipša iela
Ģipša iela
Ģipša iela krustojumā ar Ogļu ielu (skats Zvejnieku ielas virzienā)
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Apkaime Ķīpsala
Garums 290 m
Joslu skaits 1 - 2
Segums asfalts, grants
Sabiedriskais transports
Autobuss 57.
Ģipša iela Vikikrātuvē

Ielas raksturojums labot šo sadaļu

Ģipša iela ir 290 metrus gara vietējas nozīmes iela Ķīpsalas apkaimes centrālajā daļā. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi Daugavas krastā un virzās rietumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Ielas sākumdaļā pāra numuru pusē atrodas „Ģipša fabrikas” dzīvojamo ēku komplekss (adrese Balasta dambis 72), pēc kura seko krustojums ar Ogļu ielu, tālāk — arī ar Zvejnieku ielu. Aiz šī krustojuma iela taisni neturpinās, tā atsākas ar apmēram 15 metru nobīdi dienvidu virzienā. Šajā posmā iela ir šaurs grantēts ceļš, kas pieved pie vairākām dzīvojamajām ēkām. Ģipša iela beidzas kā strupceļš blakus ēkai adresē Ģipša iela 6 k-2, aptuveni 100 metrus tālāk atrodas Daugavas atteka — Zunds, taču braucot pa zemesceļu ir iespējams nokļūt Enkura ielā.

Vēsture labot šo sadaļu

Iela iezīmēta Rīgas plānā 1876. gadā, Rīgas ielu sarakstā kopš 1880. gadiem ar nosaukumu Ģipses iela (Gyps Strasse), kopš 1920. gadiem Rīgas kartēs un adrešu grāmatās ar nosaukumu Ģipša iela. Ielas nosaukums saistīts ar ģipša fabriku "Celms un Bēms" (Zelm & Boehm), kas atradās Ģipša ielas un Balasta dambja stūrī. Sākotnēji iela tikai posmā no Balasta dambja līdz Zvejnieku ielai, 1881. gadā pagarināta no Zvejnieku ielas Zunda virzienā. Līdz 1940. gadam apbūve un oficiāla numerācija piecos gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums Gypsstrasse (Ģipša iela).

Ģipša ielā 1 līdz 1930. gadu beigām paša namā dzīvoja lašu un ledus lieltirgotājs Georgs Nariņš, kuram piederēja vairāki zivju galdi Centrāltirgū. Gruntsgabalā atradās liela saldētava, kurā zāģu skaidās uzglabāja agrā pavasarī sazāģētos ledus klučus. G. Nariņš bija senas latviešu zvejnieku un pārcēlāju dzimtas pēctecis, Indriķis Nariņš (miris 1759. gadā) bija zvejnieku vecākais Rīgā. Nariņu mājā Zunda tuvumā, bijušajā Jura ciemā, 1664. gadā dibināja Pārdaugavas senāko latviešu skolu. Vēlāk Nariņu dzimtai piederēja arī krogs un iebraucamā vieta.

Gruntsgabals Ģipša ielā 2 līdz 1930. gadiem piederēja Freitāgu–Loringhofenu dzimtai (Freytag von Loringhoven).

Ielu savienojumi labot šo sadaļu

Ģipša iela ir savienota ar šādām ielām:

Infrastruktūra labot šo sadaļu

Sabiedriskais transports labot šo sadaļu

2014. gada 10. martā tika slēgts vienīgais sabiedriskā transporta maršruts uz Ķīpsalas ziemeļu daļu — 277. minibusa maršruts. Tā vietā atklāja 57. autobusu maršrutu no pilsētas centra pa Vanšu tiltu līdz bijušajam minibusu galapunktam Matrožu ielā salas ziemeļos.[1] Maršrutā iekļauts arī neliels Ģipša ielas posms no Ogļu ielas līdz Zvejnieku ielai. Darba dienās autobusi kursē tikai rīta un vakara stundās, brīvdienās — no plkst. 8:30 līdz plkst. 18:00. Vienīgā sabiedriskā transporta pieturvieta Ģipša ielā atrodas pie tās krustojuma ar Ogļu ielu.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Koordinātas: 56°57′32″N 24°04′52″E / 56.959°N 24.0812°E / 56.959; 24.0812